Sen to Rīgu neredzēju
Divi
desmiti gadu. Tieši tik ilgs laika posms bija nepieciešams, lai no
arhitekta Gunāra Birkerta idejas par “Gaismas namu” noietu ceļu
līdz šī nama atslēgu nodošanai Latvijas Okupācijas muzeja
darbiniekiem ekspozīcijas iekārtošanai. Iesākumā bijusi vīzija
melnajai Latviešu sarkano Strēlnieku muzeja ēkai pievienot gaišu
piebūvi, to noslēdzot ar stikla sienu. Arhitekts to aprakstījis kā
metaforu: “no tumšās pagātnes uz gaišo tagadni, uz apskaidroto
nākotni”.
Šobrīd līdzās namam iestādīti bērzi – kā
latviskās ainavas simbols un izveidots 10 metrus augsts un 18 metrus
plats memoriāls padomju okupācijas upuru piemiņai “Vēstures
taktīla”. Memoriāls aprīkots ar īpašām iekārtām, kas rada
skaņas, vibrācijas un gaismas efektus, atgādinot vilcienus, kuros
izsūtītie Latvijas ļaudis tika izvesti svešumā.
Uz svinīgo
Latvijas Okupācijas muzeja ēkas atslēgu nodošanu 13. augustā
bija ielūgti viesi, arī Latvijas Politiski represēto apvienību
biedri. Pateicoties Lības Zukules – nodaļas izpilddirektores
iniciatīvai, arī mēs - Aizkraukles novada Kokneses apvienības
represētie, viņu ģimenes locekļi un atbalstītāji varējām būt
klātesoši šajā vēsturiskajā brīdī.
Pēc
svinīgās ceremonijas un ziedu nolikšanas pie monumentālās
sienas, tiekam aicināti apskatīt jaunās muzeja telpas, kur šajā
dienā ir izstādīts kāds īpašs
Okupācijas muzeja eksponāts – kabatlakatiņš, ko ieslodzījuma
vietā izšuva Mērija Stakle. (Viņa bija deportāciju upuris, kas
par pretpadomju propagandu nokļuva cietumā. Uz sava baltā
kabatlakatiņa viņa savāca likteņa biedreņu parakstus, ko vēlāk
izšuva ar krāsainiem diegiem no ieslodzīto drēbēm.) Šī
kabatlakatiņa motīvs ir iekļauts memoriāla “raudu sienas”
pusē. Pagaidām ēka ir tikai nodota ekspluatācijā. Darbs ar
eksponātu pārvešanu un izvietošanu vēl tikai priekšā. Jaunās
telpas ar vēstures liecībām piepildīt paredzēts tuvāko četru-
piecu mēnešu laikā.
Bet
kas gan būtu svinīga galvaspilsētas vizīte, ja tajā nebūtu
iekļauts Melngalvju nama apmeklējums. Protams, ļoti žēl, ka
valstī noteiktās epidemioloģiskās situācijas dēļ nevaram
izmantot gida pakalpojumu, tomēr tas ļauj nesteidzīgi izstaigāt
greznās zāles, kabinetos aplūkot sudrablietu, tabakdožu un citu
mākslas priekšmetu kolekcijas. Pagrabstāvā iejusties tirgotāju
ikdienas atmosfērā. Daudziem no mums tas ir pirmais, pārsteigumiem
pilnais, šī nama apmeklējums.
Gunāra
Birkerta izsapņots bija vēl kāds Latvijai ļoti nozīmīgs
projekts – Gaismas pils. Tagad abi šie īstenotie “sapņi”
lūkojas viens otram pretī, atrodoties Daugavas pretējos krastos.
Kā sasaucoties pāri laika un Likteņupes plūdumam. Arī mūsu ceļš
ved pāri, uz otru krastu. Uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, lai no
7. stāva noraudzītos uz Vecrīgas panorāmu, vēlreiz pārlaistu
skatienu Strēlnieku laukumam un nupat ekspluatācijā nodotajām
muzeja ēkām no cita skatu punkta. Arī šeit pieejamās telpas
jāpārstaigā individuāli. Tā nu, stāvu pa stāvam: bērnu
bibliotēkas omulība, Dainu skapja maģiskais klusums, Gunāra
Birkerta dizainētais pāvesta
Jāņa Pāvila II krēsls, albuma “Terra Mariana”
faksimilizdevums. Pamazām aplūkojam visu, kas pieejams publiskai
apskatei. Līdz pirmajā stāvā mūs sagaida 9.
augustā atklātā izcilajam latviešu teātra režisoram Oļģertam
Kroderam veltītā izstāde "Es varētu būt bibliotekārs".
Sasmēlušies
bagātīgos iespaidus, sagurušām kājām, bet iedvesmas pilni
dodamies atceļā. Tā kā diena ir saules pielieta un laika limits
nav izsmelts, tiek ierosināts piestāt vēl kādā apskates objektā.
Tas ir Ķeguma pusē, kur 1997. gada 20. jūnijā tika uzstādīts un
iesvētīts 6m garš un 3m plats krusts. Kopš tā laika daudzi
kristieši apmeklē šo vietu, lūdzot īpašu svētību savos
nodomos. Brīdi pakavējoties Krusta kalnā, arī mēs klusumā
atstājam katrs kādu savu lūgumu.
Atceļā
nodomāju: tik nežēlīgi ir notikumi un skaudras tās atmiņas, kas
apvienojušas šodienas ceļabiedrus, bet tik dzīvības pilni un
dzīvesprieku izstarojoši ir kopā pavadītie brīži. Paldies jums
katram par šo dienu. Lai Ceļš ved tālāk: no tumšās pagātnes
uz gaišo tagadni, uz apskaidroto nākotni!
Anita
Liepiņa, Aizkraukles novada Kokneses apvienības represēto nodaļas
biedru līdzbraucēja.