Par mācībām un audzināšanu skolās
Vispirms pateicamies Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājam Guntara Catlaka k-gam, ka esiet pagodinājis politiski represētos ar vēršanos pie mums pēc padoma skolu jaunatnes audzināšanas jautājumos. Mums ir zināms, ka IZM tiek plānots veikt nozīmīgas izmaiņas skolu mācību priekšmetu saturā un apmācības metodikā, bet mēs vēl īsti nezinām to būtību. Mēs saprotam, ka būtiski uzlabojumi šeit ir nepieciešami, ņemot vērā tās iespējas, ko piedāvā apmācības IT līdzekļu (piemēram, domu kartes – ‘’mind map’’) un interneta attīstība, kā arī progresīvās datu un risku analīzes metodes, kas nepieciešamas mūsdienīgai dzīves uztveres attīstībai un sekmīgai biznesa karjerai. Skolas uzdevums ir ne tikai dot zināšanas, kas veido pasaules uzskatu un personību, kā arī dot motivāciju turpmākai mūžizglītībai.
No sarunām ar dažiem pedagogiem un no publikācijām presē zinām, ka pašreizējais vispārējais stāvoklis ar audzināšanu un mācīšanās motivēšanu skolās ir neapmierinošs, par ko liecina arī sliktie eksāmenu atzīmju rādītāji. No publikācijām presē izriet, ka Latvijas skolās ir viens no augstākajiem mobinga jeb vardarbības rādītājiem. Ir jāpieliek visas pūles, lai to mazinātu, jo tas grauj audzēkņu personību veidošanos.
Kāds tad ir skolu izglītības mērķis – apgūt zināšanas un to pielietošanas prasmes vai arī izaudzināt personības? Uzskatām, ka abi šie mērķi ir svarīgi, bet otrais mērķis ir atstāts novārtā, jo atbildīgu personību un vērtību audzināšanai tiek pievērsts par maz uzmanības. Kas ir personība? Tas ir cilvēks, kam ir pašcieņa, lai neielaistos apšaubāmos darījumos izdevīguma pēc, un kurš prot cienīt citus. Bieži dominē nepareizs uzskats, ka skolotājs nedrīkst ierobežot skolēna uzvedības brīvību, kas dažkārt var izpausties bezatbildīgos un nesavaldīgos izlēcienos. Jāprot nesajaukt brīvību ar pašcieņu, kuru nedrīkst ierobežot. Svarīgi, lai skola kopā ar vecākiem ne tikai pieradinātu bērnu pie darba un disciplīnas, bet arī ieaudzinātu pienākumu cienīt sevi, citus un dabu.
Attiecībā uz pedagogu sadarbību ar vecākiem būtu jāņem vērā, ka bieži vien derīgs jaunievedums var būt labi aizmirsts vecais. No savām skolas gaitām pirms izsūtīšanas uz Sibīriju atceros, ka skolas liecībās, blakus mācību priekšmetu apguves vērtējumiem, ar atzīmēm tika vērtētas arī 3 tādas skolēna īpašības kā 1)uzvedība, 2)kārtība un 3)uzcītība (centība). Kāpēc to nevarētu ieviest skolās arī tagad, apspriežot šīs atzīmes klasē? Ja kārtībā un uzcītībā varēja arī nebūt augstākās atzīmes, tad uzvedības atzīmes samazināšana. Piemēram, samazināta atzīme par kautiņu vai svešas mantas piesavināšanos, bērnam un arī vecākiem draudēja ar nopietnām problēmām. Atceros gadījumu, ka, dzīvojot lauku skolas kopmītnē, viens zēns naktī bija iekļuvis meiteņu guļamistabā un par to viņam kā arī kādai meitenei tika samazināta atzīme uzvedībā, kas bija liels notikums.
Runājot par patriotisma audzināšanu, būtu jāatceras, ka patriotisms nav nekāda abstrakta lieta, ko var izveidot kā atsevišķu mācību priekšmetu. Tas izpaužas kā mīlestība un cieņa pret savu ģimeni, vecākiem, savu kolektīvu (klasi), pilsētu un valsti. Bet, lai kādu cienītu, tas ir jāiepazīst. Tādēļ nepieciešams būtu mācīt skolā priekšmetus par ģimenes un aizsardzības vērtību nozīmi. Lietderīgi būtu izdalīt Latvijas vēsturi kā atsevišķu mācību priekšmetu, ko pasniegt, pieaicinot pretošanās kustības dalībniekus un politiski represētos izejot no mūsu valstiskuma skatpunkta nevis no padomju vēsturnieku pozīcijām. Lai iepazītu savus senčus, lietderīga būtu arī dzimtas koku prasmju apguve.
Ļoti svarīgi būtu orientēties uz to, ka valstiski svarīgi ir tas, ka mūsdienīgai izglītībai jābūt pieejamai ne tikai jaunatnei, bet izglītības sistēmai jānodrošina piekļuve arī pieaugušajiem no jebkura vecuma kā mūžizglītība. Jāņem piemērs no pirmskara laikiem, kad aizsargu organizācijas biedri ne tikai uzturēja kārtību un apguva militārās zināšanas, bet arī sportoja, piedalījās mākslinieciskā pašdarbībā un pilnveidoja savu izglītību.
LPRA Koordinācijas padomes sēdē:
Andrejs Ermuiža