Pa nacionālo partizānu pēdām - Alūksnē, 2020. gada rudenī.
Pēdējo piecu gadu laikā Alūksnes un Apes novadu politiski represēto klubs “Sarma” sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību, pagastu pārvaldēm, 31. kājnieku bataljona zemessargiem- veterāniem, tēlnieku Aināru Zelču, vēsturniekiem Zigmāru Turčinski, Inesi Dreimani, Astrīdu Ievednieci, Alūksnes muzeju, Alūksnes un Apes novadu fondu, Latvijas Politiski represēto apvienību, Okupācijas muzeju, jaunsargiem, mazpulcēniem, skolu jaunatni un citiem atbalstītājiem un interesentiem pētījuši informāciju par nacionālo partizānu darbību Alūksnes un Apes novadu teritorijā un uzstādījuši piemiņas akmeņus vai piemiņas plāksnes nozīmīgākajās nacionālo partizānu kādreizējās apmešanās vietās, kur saglabājušās liecības par bunkuriem vai partizānu darbību. Alūksnes novada teritorijā uz šo brīdi ir atzīmētas 10 ar nacionālo partizānu kustību saistītas piemiņas vietas un par lielāko daļu no tām izveidots buklets, kur norādītas GPS koordinātes un neliels apraksts par nacionālo partizānu kustību Alūksnes novada teritorijā.
Alūksnes puses nacionālo partizānu aktivitāšu vēsturē šī gada rudens iezīmējās ar būtisku notikumu.2. oktobrī apritēja 75 gadi, kopš piecas vidusskolnieces nodibināja nacionālās jaunatnes pretošanās kustības grupu "Tālavas sili". Gadu vēlāk sāka darboties pretošanās kustība "Dzimtenes sili". Šo grupu darbības laiks bija neilgs, bet vēstures lappusēs ierakstīts ar pašaizliedzīgu un nozīmīgu veikumu, kas aprakstīts grāmatā “Šalc Tālavas un Dzimtenes sili”, akcentējot, ka dzimtenes mīlestība jauniešiem bija sevis ziedošana tautai un valstij, neprasot neko pretī. Viņu cīņas mērķis bija atklāta un patiesa saruna ar tautu, paskaidrojot par notiekošo tēvzemē un izmantojot kā galvenos cīņas ieročus- papīru, zīmuli, patiesu vārdu un taisnību.
Lai šodien veicinātu jauniešos izpratni par Latvijas vēstures notikumiem un rosinātu būt savas zemes patriotiem, Alūksnes muzejs sadarbībā ar Alūksnes un Apes politiski represēto klubu “Sarma”, Zemessardzes 31. kājnieku bataljona zemessargiem, Alūksnes novada jaunsardzi, Alūksnes Novada vidusskolu, Bejas bibliotēku, Mālupes pagasta pārvaldi, Mālupes Saieta namu un laikrakstu “Alūksnes un Malienas Ziņas” 6. oktobrī organizēja izzinošu braucienu Alūksnes novada jaunsargiem un Alūksnes novada vidusskolas skolēniem, kuri apgūst valsts aizsardzības mācību, uz vietām Alūksnes novadā, kas saistītas ar nacionālās jaunatnes pretošanās kustības grupu “Tālavas sili” un “Dzimtenes sili” darbību. Pasākuma ievadā Alūksnes muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste Jolanta Baldiņa uzsvēra, ka mūsdienu jauniešiem ir jāvēro, jāskatās, jādomā, jāmācās un jālīdzdarbojas, jo tikai izglītots un domājošs cilvēks saprot, kas notiek un var pieņemt vajadzīgajā brīdī vispareizāko lēmumu. Jauniešiem ir maksimāli daudz jāmācās vēsture, jāzina norises gan Latvijā, gan pasaulē.
Izzinošais brauciens sākās ar tikšanos un ziedu un svecīšu nolikšanu pie Mātes tēla Alūksnē, kur piemiņas pasākumos pulcējas Alūksnes un Apes politiski represēto kluba biedri un visi, kuriem ir nozīmīgi saglabāt vēsturisko atmiņuTālāk brauciena dalībnieki devās uz Bejas bibliotēkas novadpētniecības krātuvi, kur 2018. gadā tika izveidota ekspozīcija par nacionālo partizānu kustību Bejas pusē, pieminot to sadarbību gan ar kaimiņpagastu nacionālo partizānu grupām, gan ar jaunatnes pretošanās grupām “Tālavas sili” un “Dzimtenes sili”, kuri ar starpnieku palīdzību uz bunkuriem nelegālajiem izdevumiem piegādāja savus literāros darbus, apcerējumus, nacionālos partizānus nodrošināja ar medikamentiem, literatūru, palīdzēja izplatīt skrejlapas, nodeva svarīgu slepeno informāciju. Bejā brauciena dalībnieki, iepazīstoties ar ekspozīcijas saturu, atbildēja uz viktorīnas jautājumiem
Pēc tam ceļš aizvijās uz piemiņas vietām Brīvības cīnītājiem un nacionālajiem partizāniem Mālupes kapos, kur Alūksnes un Apes politiski represēto kluba vadītāja Dzidra Mazika stāstīja, ka nacionālo partizānu piemiņas akmens Mālupes kapos tika atklāts 2008. gada jūlijā. Piemiņas vieta tika veidota kopā ar Daugavas vanagiem. Tobrīd bija jautājums par partizānu, kuri gājuši bojā, vārdisko sarakstu. Tika aptaujāti tā laika liecinieki, kuri atcerējās kaujas Mālupes kapos. Lai neviens nebūtu aizvainots vai aizmirsts, piemineklis tapa visiem partizāniem, kuri gāja bojā Mālupes mežos. Šeit partizānos nebija tikai Mālupes vietējie iedzīvotāji vai no apkārtējiem pagastiem, bet bija arī no Kurzemes puses - šeit bija leģionāri no 15. divīzijas. Savukārt piemineklis Pirmajā pasaules karā un Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušo Mālupes pagasta pilsoņu piemiņai neskarts Mālupē nostāvējis visu padomju laiku ar trīs zvaigznēm attēlojumā un vēstījumu: “Viss norimst dziļā mūžībā, paliek darbi – lieli, cēli, ko valstij ziedo tautas deli…
Pēc Mālupes kapu apmeklējuma Mālupes pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Priede un Mālupes pagasta Saieta nama vadītāja Iveta Zvejniece aizveda jauniešus uz muižas centru, kur pastāstīja par tā vēsturi un parādīja bijušo pagasta namu, kurā 1945. gadā 15. maijā nacionālie partizāni bija uzvilkuši sarkanbaltsarkano karogu un pielikuši tam klāt rokas granātu, kas okupācijas varai par spīti ļāva karogam veselu dienu brīvi plīvot.
Izbraukuma pēdējā un viena no nozīmīgākajām vietām bija Bitāna bunkuri Mālupē, kur savulaik atradās nacionālo partizānu bunkurs un pagrīdes spiestuve. Mālupes pagasta meža masīvā pirms trīs gadiem atklāja piemiņas vietu, kur laikā no 1946. līdz 1948. gadam atradās Bitāna komandas jeb nacionālo partizānu bunkurs un pagrīdes spiestuve. Bunkuros tika drukāti nacionālo partizānu preses izdevumi “Mazais Latvis”, “Liesma”, “Auseklis”, “Māras Zeme” un “Tautas Sargs”. Šo izdevumu sagatavošanā un izplatīšanā bija iesaistīta jaunatnes pretošanās organizācija “Dzimtenes sili”. Lai tiktu līdz piemiņas vietai, jauniešiem bija jāiziet cauri vairākiem sargposteņiem, katrā no tiem veicot kādu uzdevumu. Zemessardzes 31. kājnieku bataljona zemessargi jauniešiem bija sagatavojuši pārbaudījumus, ļaujot ikvienam iejusties tēvzemes sarga lomā.Jauniešiem bija jāsašķiro patronu čaulītes, jātrāpa mērķī, jāsaskata priekšmeti vidē, jāiziet labirints un daudzas cita aktivitātes, kas bunkura vietā radīja militāri sportisku noskaņu, jo kā atzina Zemessardzes 31. kājnieku bataljona karavīrs A. Ribušs: “Valsts aizsardzība ir mūsu kopēja atbildība. Zemessardze rūpējās par to, lai tā laika nacionālo partizānu veikums neietu zudumā šodien, un Latvija tiešām būtu brīva, neatkarīga un aizsargāta. Tikai kopā mēs varam saglabāt to, par ko šie cilvēki ir cīnījušies
Pēc pārbaudījumu veikšanas visi ieklausījās nelielu fragmentu lasījumos no grāmatas “Tālavas un Dzimtenes sili”, aizdedzināja svecītes, nolika ziedus. Noslēgumā Alūksnes un Apes politiski represēto kluba vadītāja Dz.Mazika norādīja, ka savas dzimtās vietas vēsture ir jāzina un tieši, dodoties uz vēsturiski svarīgām vietām, daudz labāk var saprast tā laika apstākļus, situāciju un notikumus. Alūksnes novada jaunsargu vadītāja Inese Marķitāne vēsturi izzinošo braucienu vērtēja atzinīgi un norādīja, ka tādi jauniešiem ir nepieciešami, jo tad viņi informāciju var izlasīt ne tikai mācību grāmatās, bet katrs pats redzēt savām acīm, piedzīvot savā pieredzē, dzirdēt no cilvēku atmiņām, kas veicina viņos lielāku interesi par vesture.
Pasākuma noslēgumā visi sastiprinājās ar spēcinošu zupu un veiksmīgākie uzdevumu veicēji saņēma balvas no zemessardzes un Alūksnes muzeja. Jaunieši atzina, ka diena bija ļoti interesanta, bija savādāka atmosfēra, pavisam cita kā skolā, bija vērtīgi dzirdēt stāstījumu no cilvēkiem, kuri tā laika notikumus ir piedzīvojuši. To ir svarīgi zināt. Skolēni novērtēja, ka šādu vietu apmeklējums rada priekšstatu, kā viss tolaik noticis. Un nav bijis tik viegli, kā varētu likties. Vēsture ir jāzina, no vēstures nav jābaidās.
Teksts: Jolanta Baldiņa Alūksnes muzeja Izglītōjošā darba un darbā ar apmeklētājiem specia;iste.
Foto: Agita Bērziņa Alūksnes un Malienas ziņas, interneta portāla redaktore,
Aigars Ribušs Zemessardzes 31. kājnieku bataljona karavīrs.