Gaisma vēstures skaldnē - Nītaurē 2021
Nītaure. Skaists, teiksmains ciematiņš Vidzemes augstienes piekājē. Ciematiņš ar savu pagātni Latvijas vēstures kontekstā. Ar vēsturi, kas, manuprāt, ir kā milzīga disko bumba, kurai pietiek izgaismot kādu skaldni, lai tā iemirdzētos pilnā spožumā. Izzinot Nītaures pagātni, atklāju skaldni, par kuru paši nītaurieši, šķiet, bija piemirsuši vai arī, vēl joprojām, vairījās runāt. Un neizgaismotā skaldne bija 1941. un 1949. gadu necilvēcīgās vietējo iedzīvotāju deportācijas padomju varas gados.
Sapratu, ka šai vēstures skaldnei ir jābūt izgaismotai mūžīgi. Apzināju pagastu teritoriālo izvietojumu, kas pirms Otrā pasaules kara. bija nedaudz savādāks – Nītaures pagasts atradās Ŗīgas apriņķī, bet Ķēču pagasts Ogres apriņķī. Tagad esam apvienoti vienā – Nītaures pagastā, Amatas novadā.
1941.gadā, no toreizējā Nītaures pagasta, deportēti
5 cilvēki, no Ķēču pagasta 7 cilvēki, kopā - 12 cilvēki, bet 1949.gadā no
Nītaures deportēja 55 cilvēkus, no Ķēču pagasta 51 cilvēku - kopā 106 cilvēkus.
Pavisam 1941.g. un 1949.g. padomju vara no tagadējā Nītaures pagasta vardarbīgi
izsūtīja 118 cilvēkus un tas nav maz.
Sākās garākais posms – līdzekļu vākšana. Tika uzrunāti tagadējie un bijušie nītaurieši, kā arī izvietotas ziedojumu kastītes vietējā veikalā un DUS.. Kad pašu savāktie līdzekļi likās pietiekoši, 2020.g. pavasarī informēju Amatas novada vadību par iecerēto ideju - izveidot piemiņas vietu deportētajiem nītauriešiem, kā arī par to, ka iedzīvotāji šim nolūkam ziedojuši jau trīs gadu garumā. Saņēmu pozitīvu atbildi. Darbs turpinājas pie tēlnieka izvēles un tā krita uz cēsinieku - tēlnieku Matiasu Jansonu, kuram jau bija pieredze šādu vietu izveidē. Par ieceres formālo pusi gādāja Amatas novada attīstības fonda vadītāja Rita Bukovska un Nītaures pagasta pārvalde. Lielāko finansiālo ieguldījumu sniedza Amatas novada dome, Elitas Eglītes vadībā.
2020.gada 25. novembrī akmens no tēlnieka
darbnīcas tika atgādāts uz Nītauri un novietots ļoti zīmīgā vietā krustcelēs -
Līgatne – Skrīveri x Garkalne - Alauksts. Diemžēl, Covid 19 pandēmijas dēļ,
2020.g. piemiņas vietu nevarējām atklāt. To izdarījām šogad 2021.gadā, masu
deportāciju atceres dienā 25.martā, kad piemiņas vieta, ar visu tai pienākošos
godu, tika iesvētīta un atklāta.
Ar savu svētību mācītājs Edvīns Rumjancevs stiprināja akmeni, kurš, glabās nītauriešu piemiņu un nesīs ziņu turpmākajām paaudzēm par padomju varas zvērībām pret Latvijas tautu okupācijas gados. Pasākumu filmēja un fotografēja Alvis Jansons, bet par muzikālo noskaņu gādāja Amatas novada Mūzikas un mākslas skolas Nītaures filiāles skolotāja Ingrīda Muižniece ar savas audzēknes Sandijas Freibergas atskaņotu repertuāru..
Paralēli ziedojumu vākšanai izdevās uzmeklēt sešus deportācijās cietušos nītauriešus. Pašreiz turpinu darbu, vācot deportēto atmiņas.
Pateicībā visiem, kas ņēma dalību 1941.-1949.gadā no Nītaures deportēto iedzīvotāju piemiņas vietas izveidē.
Pasākuma iniciatore, Nītaures vides gide Dace Eipure.