Jo cilvēkam vairāk nācies dzīves grūtuma pārciest, jo vairāk viņā cilvēcības un gaišuma. Šī atziņa ļoti sasaucas ar Rīgā dzimušās meitenes skaudro bērnības stāstu un agrīnās jaunības dienām, kas pagājušas tālumā no Latvijas. No 1953. gada Koknese ir Ainas Blūzmanes mājas – te skaisti saziedējis viņas dzīves dārzs, kurā krāšņākās puķes ir izaudzinātās divas meitas, četri mazbērni un septiņi mazmazbērni.  

Dzimšanas dienā jubilārei sirsnīgus sveicienus sūtīja fonda “Sibīrijas bērni” vadītāja un režisore Dzintra Geka, operators Aivars Lubānietis un daudzi citi, ar kuriem Ainas kundzi vienmēr vienos atmiņas par izsūtījuma laiku Sibīrijā. Kokneses novada politiski represēto nodaļas vārdā daudz baltu dieniņu jubilārei vēlēja Lība Zukule un Monika Dzene, bet Inese Skuja, kapelas “Aizezeres muzikanti” vadītāja, dāvāja sirdij tuvas melodijas, kas dziedātas jaunības dienās. Kamēr veselība atļāva, Ainas kundze atbalstīja un piedalījās nodaļas rīkotajos pasākumos.

Arī Kokneses novada Sociālā dienesta darbinieces šajā dienā ieradās sveikt bagāto gadu gaviļnieci.

Nemainīga ir Ainas Blūzmanes ilga mūža noslēpuma recepte: “Es domāju tikai labas domas un priecājos par katru jaunu dzīves dienu!” Pirms pieciem gadiem saviem sveicējiem viņa novēlēja: “Nodzīvojiet arī jūs līdz 90!”, tagad tikpat moži skan Ainas Blūzmanes sacītais: “Novēlu ikvienam dzīvot ar prieku un nodzīvot kā es – līdz 95!”

Kokneses novada domes
Tūrisma un sabiedrisko attiecību nodaļa