6. sadaļa: Vēsturnieku pētījumi, literārie darbi, dokumenti

Esam gājuši, atrazdamies zem baisma genocīda sloga, kas tautai bez jebkādām ceremonijām, bezkaunīgi un varmācīgi uzlikts līdz ar Latvijas okupāciju 1940.gadā.                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                       (D.Ivāns) 

Lapsu laiks 

   [Kor. Baiba Vilima; māksl. Viesturs Grants],
   [Rīga}, 2000. - 552 lpp., il., 
   ISBN 9984-9405-1-9
   Dienasgrāmatas piezīmes: "Dzirdu viņu ļoti naidīgās balsis. Graudus, graudus drīzāk vajag valstij! Ņemat tūlīņ kuļmašīnas, lai jaunnedēļ tonna graudu būtu jau "zagotzerno" noliktavā. Ūja, tonna maizes labības no nepilna hektāra rudzu! Tā mana māte izsaucas: Vai pašiem ēst nevajaga? Jūs esat tautas ienaidnieka ģimene un padomju varai ir savas noteiktas prasības pret tādiem, to saka viens no izpildkomitejas vīriem."  

Nelūgtie viesi   

   Romāns
   1999. - 286 lpp., "Klubs 415",
   ISBN 9984-9219-9-0
   "Agnesei čekas pagraba kamerā jau sajukušas dienas un naktis, nedēļas un mēneši. Neizsakāms nogurums, vienaldzība uzmācas tukšajās stundās starp pratināšanām, kurām nav gala un kuras meitenei šķiet bezjēdzīgas. Kas šeit nokļuvis, tas brīvē vis pa durvīm neiziet." 

Vasara, kad salūza likteņi 

   Trīspadsmitgadīga zēna vērojumi un
   pārdzīvojumi  1944.gada vasarā.
   [Māksl. Viesturs Grants],
   Rīga, [b.i.], 1998. - 364 lpp.,[8] lp.iel., il.,
   ISBN 9984-9219-5-6
   "G. Birkmanis stāsta par vasaru, kas salauza simtiem tūkstošu latviešu cilvēku likteņus. Karš un krievu okupācijas garie gadi pazudinājuši neskaitāmas mājvietas, iekoptus tīrumus, birzis un pat ceļus. Pagasts palicis pavisam tukšs. Tas viss savijies autora atmiņā ap liktenīgo vasaru."   

No skolas sola karā  

   [Sak. Aija Zaļaiskalns; red. Māris Pavasars],
   Rīga, 2003, - 112 lpp.,[1] lp., il., ģim.,
   ISBN -9844-1945-0-7
   "Nelielā grāmatiņa rakstīta ar dziļu mīlestību. Autors mīl savu Latviju, dzimto novadu Valli, savus jau sen aizsaulē aizgājušos tuviniekus un savus laikabiedrus...
   Vai tikai vecumdienās, kad atliek daudz laika pārdomām par pārdzīvoto un paveikto, parādījās šī mīlestība? Jaunībā par to domā mazāk."

Ceļvedis pa represēto Rīgu

   [sast. Rihards Kalvāns; māksl.Aldis Aleks],
   2005, Rīga, - 227 lpp.: Rīgas karte
   ISBN 9984-796-00-0

   Represēto rīdzinieku saralsts sastādīts ielu alfabētiskā secībā - mēģinājums saglabāt  to Rīgas iedzīvotāju secību, kurus 1941. un 1949.gadā ļauna vara izrāva no viņu dzīvokļiem un aizveda uz Sibīriju.

Piecas dienas  

 
   [Red. Aija Lāce; māksl.; Elga Burova], 
   Rīga, Karogs, 1992. - 334 lpp.
   UDK 84 L (3) 44 Eg 730

   "Piecas dienas" ir viens no politiski asākajiem A. Eglīša romāniem. Sarakstījis 1976.gadā. Tas ir nesaudzīgs "padomju dzīves īstenības" attēlojums, sākot ar Baigo gadu un deportācijām, līdz pat laikam, ko varam saukt par mūsu dienām."

Pagājība     

   [Red. Gunta Strautmane; tekstu sal. Inga
   Miezīte, Gunita Štrausa], 2004. - 284 lpp.,
   ISBN 9984-611-82-5
   "Latvijas ebreju zinātnieka piedzīvojumiem bagātais likteņstāsts. Arī stāsts par aizvadītajiem gadiem aiz Polārā loka.koncentrācijas nometnē.
   Esmu divdesmitā gadsimta bērns. Tas bija cilvēces vēsturē visbriesmīgākais laikmets. Protams, visos laikos pastāvējusi nežēlība, nebrīve un apspiešana, bijuši kari, plūdušas asinis. Bet divdesmitais gadsimts ar saviem drausmīgajiem pasaules kariem un divu asiņainu diktatūru murgiem, un citiem dažādu režīmu noziegumiem pārspēja visus iepriekšējos cilvēku iznīcināšanas apmēros un upuru skaitā"

Jums izsūtītajiem, leģionāriem, nevienlīdzīgajiem, paldies! 

   G.Kalmes uzrunas un sprediķi,
   Rīga, - 167 lpp.,
   ISBN 9984-554-83-x
   "Neviens cilvēks nepiedzimst, lai karotu, lai izlietu savas un svešu cilvēku asinis. Cilvēks piedzimst, lai būtu laimīgs, lai koptu savu zemi, lai dzīvotu savā namā, lai audzinātu bērnus un mazbērnus.Bet apstākļi bieži iegrozās citādi. "Kopš 1940.gada pār Šķirotavu klājās tāds kā lāsts. Tā bija kļuvusi par nelaimes vietu , kur krustojās daudzu bojāejai lemto likteņi. Vispirms bijs 14.jūnija masu deportācijas, tad pēc vācu ienākšanas karagūstekņu un Rietumeiropas ebreju transports, kas tika izkrauti Širotavas stacijā vai pārvesti tālāk. Tas viss notika apkārtnē dzīvojošo acu priekšā."

   Rīga, Zinātne, - 384 lpp.
   Roāna teksts publicēts pēc 1957.g. izdevuma.
   ISBN 579-6608-20-6
   "Romāns ieves lasītāaju latviešu emigrantu vidē.Romāna darbība risinās apmēram divdesmit gadu amplitūdā - Latvijas brīvvalsts beigu cēlienā, "baigajā gadā" un emigrācijas posmā Amerikas latviešu vidē. Galvenajai varonei Olgai Osītei laika rituma mērs ir cits, viņas dzīve beigusies pusseptiņos piecpadsmitā jūnija rītā 1941.gadā. Baismā konkrētībā viņas apziņā atdzīvojas 1941.g. jūnijs Litenes nometnē, nakts Gulbenes stacijā, kad aizrestotie ešeloni pretī iznīcībai aizved Latvijas armijas virsniekus. Visa dzīve, viss labais un gaišais ir bijis un palicis tur - Latvijā, šeit - Amerikā - ir tikai "uzgaidu laiks", ko aizpilda darbs un rūpes par meitu Kaiju. Pārējais ir atmiņas, tās arvien no jauna izdzēš šķirtni starp šodienu un pagātni, esošo un zudušo"..  

Pēc Sibīrijas

   [Red. Lolita Bālere; diz. Lāsma Knāķe],
   Rīga, 2011. - 95 lpp.

   "Stāsts ir par kādu sievieti, kuras dzīve ir bijusi malta kā dzeņa vēders. Liktenis ir pārbaudījis Dzintru Blāvu jau no agras bērnības. Ticot visam labajam un pamazām iegūstot dzīves pieredzi, viņa ir dzīvojusi skaistu un bagātu mūžu. Autors aicina sekot līdzi šai dzīvei jau no pašas meitenes bērnības."

Krusta dancis 

   [Red. A. Šmite; māksl. Dzintra Vīriņa],
   Rīga, "Liesma", 1982. - 132 lpp.
   UDK  L2 841 7 Li 260
   "Cilvēks bez smaida ir kā koks bz lapām. Nopietnajos stāstos esmu centusies attēlot vienu otru pieredzētu, piedzīvotu vai arī no citiem dzirdētu saviļņojošu notikumu, vērtējot cilvēkus un viņu rīcību vienīgi un ne tikai ar humānisma auklu."
   Īpašu ievērību pelna stāsts: "Mantojums"   

Melu virpulī  

   [Sag. Ināra Kopa, Māra Kopa; fotogr. Gunārs
   Janaitis], 2010, - 336 lpp., il., ģim., faks.
   ISBN 9789-9844-906-49
   Būvinženieris, zinātņu doktors atmiņas uzrakstījis pēc draugu un līdzcilvēku mudinājuma, lai aizmirstībā neaizietu okupācijas laikā pārdzīvotais, ko uzskata par necilvēcīgu lappusi Latvijas vēsturē. Uz vēsturisko notikumu fona autors aprakstījis savas skaudrās dzīves ainas. Īpaša vieta grāmatā atvēlēta politisko pārmaiņu analīzei. 

   [Red. Jānis Vanags; diz. Aļona Bauska],
   2010. Madona, - 382 lpp.
   ISBN 978-9984-39-994-2
   "Analizējot ekspedīcijā novēroto un dzirdēto, klausoties politiski represēto liecības par šiem dramatiskajiem notikumiem, grāmatas autors ir centies lielāku uzmanību veltīt gaismai tuneļa galā. Iepazīstoties ar daudziem cilvēkiem Sibīrijā un Tālajos Austrumos, ekspedīcijas dalībnieki varēja pārliecināties par viņu lielo atsaucību, vēlmi palīdzēt atrast latviešu atstātās pēdas šajos rajonos."

Nelaikā dzimušie 

   [Māksl. I. Martinsons],
   1997. [Rīga], - 224 lpp
   ISBN 9984-557-24-3
   "Varbūt labāk palikt nedzimušam, nekā piedzimt nelaikā un šai saulē pat neko priecīgu neredzēt. Ar šādu atziņu dzīvo un iet bojā romāna varoņi. Tie ir laikmeta grieži - no 1941.gada 14.jūnija izsūtīšanas līdz 1956.gadam, kad Latvijā atgriezās 1949.gada 25.marta deportētie.

Atmiņu zīmējumi 

   [Māksl.Zigurds Zuze],
   1996, [Rīga], - 766 lpp.,
   ISBN 9984-529-95-9
   "Tomēr tauta smagajos likteņa griežos nav zaudējusi neatkarības garu, par spīti tam, ka daudzus padarīja par vergiem plašajā Padomju Savienībā vai pusvergiem tepat dzimtenē piecu gadu desmitu garunā."

Pēdējā Mohikāņa stāsts 

   [Red.R.Iņķis; māksl. E. Garkevičs],
   Rīga, "Avots", 1992. - 140 lpp.

   Grāmatas autors, kurš pēc kara emigrēja uz ASV, bija vienīgais tobrīd no "Jaunāko ziņu" nodaļu redaktoriem, kā pats izteicies "Pēdējais Mohikānis".Ievērību pelna lappuses, kurās autors stāsta par Baltijas bēgļu izdošanu Padomju Savienībai, kas būtībā bija komerciāli politisks darījums.

Kā lapas vējā  

   [Red. Aina Smite; māksl. Indulis Zvagūzis],
   Rīga, "Liesma", 1989. - 304 lpp.,
   ISBN 5419-00445-0
   Ainas Ozoliņas romāns iesākas ar 25.marta izvešanas ainām kādā Sēlijas pagastā. Izved čaklākos darba cilvēkus. Drīz vien tiek dibināti kolhozi. Māte ar trim pusauga bērniem dzīvo pastāvīgās bailēs. Tēvs atrodas lēģerī jau no 45.gada. Jaunā padomju dzīve tiek atveidota caur Ilzītes skatienu. Aizvesto īpašumu izlaupīšana un izputināšana, pilnīga jauno saimnieku nespēja saimniekot, to zaglīgums. Ar pārcilvēciskām grūtībām viņa pabeidz Bulduru dārzkopības tehnikumu, bet tas nesola gaidīto sirdsmieru. 

Andreju Švirkstu atceroties

   [Red. V. Unda; sast. Sandra Mēškova0,
   Rēzekne, 1997. - 200 lpp,
   ISBN 9984-539-06-7
   Grāmata ir veltīta A. Švirkstam, kas no 1928.līdz 1940.gadam bija Daugavpils apriņļka un pilsētas vadītājs un rosīgi piedalījās šī Latgales nostūra attīstībā. A. Švirksts tiek raksturots kā valsts darbinieks, kas vadīja lielāko apriņķi Latgalē. A.Švirksts tika arestēts 1941.gada 14.jūnijā. Izdzīvojis Vjatlagā, nometināts Gorkijas apgabalā, kur ar sabeigtu veselību mirst 1956.gadā. Grāmatas pirmās divas nodaļas uzrakstījušas meitas Lūcija un Astrīda. Trešo nodaļu - Daugavpils Universitātes pasniedzējs profesors Josifs Šteimanis.

Laikmeta liecības 

   [Rīga, 2017. - 136 lpp.,
   ISBN 9984-89-292-9
   "Laika gaitā daudzi notikumi PSRS bijušajā teritorijā risinājušies atbilstoši "Golgātas" plāna nostādnēm, daudz kas iznācis sliktāk nekā cerēts. Protams, parādīt, kā plašajā bijušās PSRS teritorijā darbojas slepens štābs ar desmitiem filiāļu nav un nebūs iespējams. Taču, kamēr valstu pretizlūkošanas dienesta un preses orgānu slejās turpinās krāties neatklātas un neizskaidrotas lietas, tās sarežģī un apgrūtina tautas dzīvi un valsts attīstību."

Straumē ierautie 

   [Red. G. Birkmanis; māksl. Teofīls Dreimanis],
   [Rīga], 2002. - 247 [1] lpp.,[9] lp., il., ģim., faks,
   ISBN 9984-951-52-9
   "Pēc gadiem - Vorkutā, ir 1990.gada nogale. Ar Latvijas Mākslas akadēmijas svētību lidoju - uz Vorkutu. Tur "Memoriāls" pulcina bijušos Vorkutas ieslodzītos. Vienlaikus tiek rīkots konkurss par bojā gājušo piemiņas iemūžināšanu... Ieradies krietns pulciņš, kāds pussimts bijušo. Esmu atvedis līdzi divas latviešu dokumentālās filmas: "Vai vēstures plankumi ir balti?" un "Golgāta". 

Latviešu tautas piedzīvojumi  

   [Red. D.Virtmane; māksl. Arnolds Krēsliņš],
   Rīga, "Zvaigzne", 1991. - 253 lpp.,
   ISBN 5-405-000788-9

   Grāmatā ir ar patiesu aizrautību uzrakstīta Latvijas vēsture no vissenākajiem laikiem. Šī grāmata ir rakstīta no 1954.līdz 1958.gadam. Darba centrālais motīvs ir latviešu tautas cīņa par savām tiesībām un brīvību. Tajā ir arī lappuses par Latvijas okupāciju un latviešu leģionu.

Otrā pasaules kara beigas 

   [Red. Renāte Neimane, zin.kons. Juris Ciganovs],
   2018. - 352 lpp., Izd. "Latvijas mediji",
   ISBN 978-9934-15-470-6 
   "Šo grāmatu veido daudzu cilvēku atmiņas - mutvārdu vēsture, kas stāsta par notikumiem Latvijā, Otrā pasaules kara pēdējos mēnešos. Darbība noris valsts rietumos, Baltijas jūras piekrastē, kur vācu un latviešu karavīri tika krasi norobežoti un iedzīti strupceļā. Otrā pasaules kara epizodē, kas vēsturiski pazīstama kā "Kurzemes katls",  "Kurzemes cietoksnis", "Kurzemes fronte".

VDK un Latvija 

   [Red. Renāte Neimane; māksl.Aija Andžāne;
   zin.red. Jānis Viļums], [Rīga], 2019. - 464 lpp.,
   ISBN 978-9934-15-65-8

   Grāmata dod iespēju ielūkoties baisajos noziegumos, kas izdarīts Stūra mājas sienās, lasīt šo cilvēku stāstus, kuri šeit tika ieslodzīti un spīdzonāti, vai nonāca šeit, lai dotos pretī nāvei vai izsūtījumam. Taču aina nevar būt pilnīga, jo VDK aģenti intervijas nesniedz.

Karš par kuru klusēja 

   [Red. Ivars Aļķis; māksl. Māra Ozola], 
   Rīga, 2001. - 431 lpp., Izd. "Sol Vita",
   ISBN 9984-556-73-5
   "Latvijas atbrīvošanas cīņās krita 3046 cīnītāji, bet Latvijas nacionālo partizānu karā (1946-1956) gāja bojā 6094 partizāni. 
  Autors visu mūžu strādājis Ziemeļlatgales mežu sardzē, savācis plašu informāciju kā par pretošanās kustību Latgalē, tā par nacionālajiem partizāniem. Viņš stāsta par Pēteri Supi LNPA vadītāju, Stompaku u.c.kaujām, par Latvijas tēvijas sargu un partizānu Antonu Juhņēviču u.c. izciliem partizānu vadītājiem. Stāsta par to, kā čeka ar viltu, meliem, vardarbību un nodevību apspieda pretošanos Latvijā."

Mani laika meti 

   [Red. un māksl.nof. Gunārs Viķelis],
   2018. - 141 [3] lpp., izd. "Senā rotu kalve",
   ISBN 978-9934-19-543-3
   "Varēju stāties partijā, turpināt izglītoties skolās vai institūtos un veidot savu dzīvi pēc vispārpieņemta šablona. Man tomēr negribējās. Domu par brīvu Latviju biju ienesis sevī, Sibīrijas purvus bradādams un tagad pārnesis mājās, saudzīgi un rūpīgi izlolotus. Biju ieguvis nenovērtējamu pieredzi, jo pirms armijas likās pašsaprotami, ka mūsu ienaidnieki ir krievi, tad tagad skaidri apzinos, ka ienaidnieks ir režīms." 

Kāda cilvēka dzīve   

   [Teksts Tamāra Lorence; red. Rūta Rašmeiere,
   tulk.Kārlis Streips; māksl. Valdis Villerušs],
   Rīga, 2005. - 475 lpp., [32] lp. iel. ģim., il., + piel.
   ISBN 9984-968-45-6
   "Ievērojamā latviešu sociāldemokrāta un Latvijas politiskā un kooperatīvā darbinieka Klāva Lorenca atmiņas aptver periodu no 1885.gada līdz 1956.gadam, kad autors atgriežas no izsūtījuma Sibīrijā...  Bez faktoloģiskā materiāla autors sniedz savu skaidrojumu un vērtējumu pārdzīvotajiem notikumiem."   

Atmiņu atspulgā 

   [Priekšv. Irma Aploks; māksl. Anda Arbidāne],
   Talsi, 2009. - 130 lpp., il., ģim., 1.daļa,
   ISBN 9789-9348-088-07
   "Autors savā dzīvesstāstā apraksta notikumus, ko piedzīvoja un pārdzīvoja no agras bērnības līdz Otrā pasaules kara beigām. Autors pārdzīvoja arī trīsdesmito gadu satraucošos notikumus Latvijā. Kopā ar kara biedriem izstaigāja kauju ceļus, brīnumainā veidā izdzīvoja un atgriezās Latvijā. Grāmatā ir daudz dažādu sadzīvisku raibumu, kas ieinteresēs lasītāju."

Atmiņu atspulgā 

   [Red. Zigurds Kalmanis],
   Talsi, 2010. - 123 lpp., il., ģim. 2.daļa,
   ISBN 9789-9348-171-2-0
   "Autors dzīvesstāsta 2.daļā vēsta oar padomju gūsta laiku, dzīvi apcietinājumā Piemaskavas nometnē un necilvēcīgi smago darbu pusbadā pēc Otrā pasaules kara. Atmiņās stāsta arī par cilvēku likteņiem Kurzemē pēc Otrā pasaules kara."

Staļinisms 

   [Aut.red. kor. Skaidrīte Kramēna],
   [Rīga], 1999. - 118 lpp.,
   ISBN 9984-617-46-7

   "Staļinisma kā tāda izpētes grūtības bija gan pirms, gan pēc atmodas. Arhīvu dokumentu nepieejamība, parādības traktējuma vienpusīgi aspekti u.t.t. Pašreiz ir pēdējais brīdis pacensties izdibināt staļinismu gan kā sistēmu, gan kā režīmu. Pretējā gadījumā mūsu paaudze noietā vēstures posma interpretācijas atstās nepietiekami konkrētu vēstures liecību un to skaidrojumu slāni."

Slepeni...  

   Par čekas darbīnu Rīgā 60.gados.
   [Red. M. Cīrule, - Rīga, b.i. 1993. - 124 lpp.

   "Mūsu ieceres, vēlēšanās un nodomi, pēc kā mēs tiecamies, ir kā zelta putni, kas riņķo ap mums, lai tos satveram un lidojam viņiem līdzi... Pasaulē nav ļaunu cilvēku, bet tikai ļaunā gara apsēstie, tos var kā budisti savos tempļos ar skaņām aizbaidīt. Piekar pie lielā zvana, izstāsti citiem - tā ir vienīgā atbrīvošanās no ļaunuma."

Rīgas "Bostons" 

   Vēsturiski - publicistisks izdevums.
   [Red. Sergejs Melkonovs; diz. Edurds Strazds],
   Rīga, 2010. - 64 lpp., ģim., faks., kartes.,
   ISBN 9789-9348-108-0-0
   "Grāmata stāsta par padomju bumbvedēju "A-20 Boston", kuru 2008.gadā jūnijā atrada Rīgas jūras līča dibenā. Grāmatā ir arī stāsts par latviešu zvejniekiem, kuri izglāba padomju lidotājus no jūras viļņiem un kuriem 1945.gadā tika piespriests 10 gadui lgs ieslodzījums staļiniskajās nometnēs." Tajā izmantoti vēstures materiāli, arhīvu dati un radinieku - notikumu dalībnieku atmiņas.  

Represijas pret latviešiem PSRS
1937. - 1938. dokumenti  

   [Sast. Jānis Riekstiņš, māksl. Ināra Jēgere],
   Rīga, 2009. - 271, [1] lpp.,
   ISBN 978-9984-836-03-4
   "Sibīrijā latviešu pārceļotāji zemi dabūja par brīvu. Tur nevienuu neinteresēja, ne par pārceļotāju tautību, ne viņa ticību. Savukārt Novgorodas, Vitebskas, Mogiļevas un citās guberņās zeme bija jānomā vai jānopērk par lielu naudu. Lai Krievijas rietumu guberņās dabūtu tiesības pierakstīties ciema teritorijā, viņi bija spiesti pāriet pareizticībā un uzņemties solidāru galvošanu par citu viensētnieku - tautiešu parādiem un grēkiem." 

Mātes piens

   [Red. Gundega Blumberga, Vents Zvaigzne;
   kor. Selga Freimane; māksl. Jānis Esītis;
   mak. Gundega Kārkliņa],
   Rīga, 2015. – 176 lpp.,
   ISBN 978-9934-546-01-3
   “Lai pasargātu Padomijas būrī dzimušu meitu no melnā nelaimības piena, gudra māte atsakās bērnu barot. Meita dodas mātei līdzi trimdā, lai iepazītu un atkarotu māti dzīvei. Tas izdodas līdz brīdim, kamēr meita pati sāk slīkt nebrīves sakultajās nodevības duļķēs. Apbrīnojama ir Noras Ikstenas prasme veidot oriģinālas romānu konstrukcijas."                                                                        Inga Ābele 

Dolor sit amet

Ut enim ad minim veniam, quis nostrud exercitation ullamco laboris nisi ut aliquip ex ea commodo consequat.