3. sadaļa: Pretošanās kustības dalībnieku - atmiņas, literārie darbi, dokumenti

Trešajā nodaļa veltīta izdevumiem par pretošanās kustību kā pēckara periodā, tā arī sešdesmitajos gados dzimušai pretestībai pastāvošajam režīmam.Tā ir gan mežabrāļu bruņotā pretestība varmācībai, gan nevardarbīga pretošanās, kuru dalībnieki lielākoties izcieta sodu Mordovijas nometnēs (franču grupa: Knuts Skujenieks, Gunārs Astra, Gunārs Freimanis un daudzi, daudzi citi).

Ar parakstu par Latviju

   LCP Memoranda parakstītāju biogrāfijas.        

   1943.gada 13.augustā izveidotā Latvijas Centrālā padome atklāti iestājās par Latvijas neatkarības atjaunošanu.Tā bija tikai politiska pretošanās kustība, kuru veidoja lielāko pirmskara Latvijas Republikas politisko partiju pārstāvji ar pirmā Latvijas Republikas prezidenta Jāņa Čakstes dēlu, profesoru Konstantīnu Čaksti priekšgalā. 1943.gadā Latvijas bijušo politisko organizāciju pārstāvji izveidoja Latvijas Centrālo padomi ar mērķi koordinēt pretestības kustību un veiktu priekšdarbus neatkarības atjaunošanai. 1944.gada pašā sākumā 188 Latvijas patrioti parakstījās zem LCP Memoranda.

   Bruņota pretošanās kustība Igaunijā
   Red. Anita Niedre, Trīnu Mets.
   Tulk.Inese Kaspri, vāka diz. Stella F. 
   2005. [Tallina], - 47 lpp. il., karte.
    ISBN 9949-411-72-6

  "Igaunijā šos brīvībā dzimušos un brīvībā mirušos vīrus un sievas sauca par mežabrāļiem. Šajā apskatā par mežabrāļiem tiek uzskatīti cilvēki, kas pēckara periodā slēpās no padomju varas iestādēm un/vai piedaloties politiskās vai bruņotās akcijās pret padomju varu. 

Gunārs Astra un citi

          G. Astras piemiņas fonds 

    Atb.red. Austri Drasis, lit.red. Ieva Freinberga,        vāka dizains Juris Putniņš..
    2015. Rīga, - 388 lpp.
    ISBN 978-9934-530-20-3    

G. Astras tiesas sēde: "Pavisam bēdīgs un nikns es kļūstu tad, kad man jākonstatē, ka vārdam Latvija tiek ierādīta reklāmas, dekorējoša joma:šūšanas fabrika "Latvija", ziepes "Latvija"u.c. Jāprecizē gan, ka visos šajos gadījumos lietots lielais L., tātad nav runa par 15,vai 16.gs., bet gan par mūsu gadsimtu".  

OC- 78 Soda nometņu un cietumu gūstā

   "Grāmatas autors izgājis trīs elles lokus. Pirmais loks sākās ar čeku, par to autors piemin tikai garāmejot. Otrs  - atrašanās pirmstermiņa soda izciešanas vietā Rīgas centrālcietumā jeb OC- 21. Te viņu ievieto kamerā pie parastiem kriminālnoziedzniekiem, lai maksimāli pastiprinātu autora ciešanas, sagrautu viņa pretestības garu un veselību.
   Apstākļi nemainās, bet kļūst vēl drausmīgāki, kad viņu pārvieto uz trešo elles loku - Šķirotavas nometni jeb OC - 78. Kā izsakās Raimonds Bitenieks: "Sliktākas nometnes par Šķirotavu nav visā Padomju Savienībā." Un tas viss pastāvēja tepat astoņdesmitajos gados."

Nekas nav aizmirsts

    A. Bērziņa - [B. v] "Gaujas apgāds" 1995.
    - 307 lpp. , Saraksts: 3.01.1982. - 2.05.1984. 

   Fragments no grāmatas: "Mēs sarosījāmies, nogurums aizmirsās, modās spīts un cīņas gars. Šādos konfliktos ar konvoju ielaidāmies labprāt, tas ļāva apzināties mūsu spēku un vienotību, bet konvoju pretestība satricināja, viņi sāka nervozēt, zaudēja savaldīgumu un kļuva smieklīgi. Tā arī tagad... mums bija jāturas elkoņos un mēs arī turējāmies  - atspērušās, zobus sakodušas un naidā satumsušām acīm. Bijām smagā darbā rūdītas."

Pretošanās kustība Dienvidaustrumu Latvijā 

   [Sast. Jānis Būmanis; vāka diz. St. Elksne],
   Rēzekne, 2015. - 336 lpp.,
   ISBN 978-9984-29-259-5
   "Nacionālo partizānu cīņas Latvijā pēc Otrā pasaules kara bija mēģinājums kara notikumus vēl pēdējā brīdī pārvērst sev par labu, cenšoties atgūt zaudēto neatkarību un cerot uz Rietumu valstu palīdzību šajā cīņā. Nacionālo partizānu cīņas parādīja tautu izmisīgo vēlmi izrauties no politiski un garīgi sveša okupācijas jūga. Lielākajā Eiropas daļā Otrais pasaules karš beidzās 1945.gada 8.maijā, bet Latvijā tas vēl turpinājās līdz pat piecdesmito gadu vidum..Laikā, kad pasaulē valdīja aukstais karš, šeit notika asiņainas kaujas, civiliedzīvotāju slepkavības, aresti, spīdzināšanas un deportācijas. Partizāni pārsvarā bija jauni cilvēki."

Gaismas pils Malnava 

   Rīga, 2001. - 100 lpp., iesp. "Poligrāfists"
   ISBN 9984-9233-0-4
   "Jānis Būmanis mācījās Malnavas tehnikumā Otrā pasaules kara un pēckara laikā. Tie bija vissmagākie laiki gan audzēkņiem, gan skolotājiem. Autors sakopojis grāmatā savu laikabiedru atmiņas par skolu. Bez jau minētām tēmām ievietotas divas nodaļas par jauniešu pretestības grupu Malnavā. Autors atzīmē skolas direktoru V. Rutmani, kas ar savu rīcību jauniešiem ļāva paglābties no režīma vardarbības. Vesela nodaļa veltīta no okupācijas varas cietušiem malnaviešiem. Tie ir gan deportētie, gan notiesātie."

Dokumentu pārbaude  

   Atmiņu tēlojums
   Tukuma, "Atauga" 1993. - 42 lpp.,
   Fragments no stāsta: "Izlaidiet mani laukā, tad es ko piedzīvošu un varēšu ko jaunu pastāstīt. Vai arī uzdodiet tematu, es kaut ko jaunu sacerēšu. Nē, izdomāt nevajag. Jāstāsta viss, kā bija. Ar kādu uzdevumu jūs atstāja. Visi muļķi aizbēga, bet jūs, gudrs cilvēks, palikāt. Vai tad jūs nelasījāt avīzēs, ko komunisti ienākuši dara? Lasīju, bet domāju, ka tā ir okupantu propoganda, bet tagad redzu, ka tā ir taisnība." 

Kurelieši  

   [Vāka aut. Maija Veinberga Hinkle, - ASV,
   "Mežābele", 1991, - 202 lpp.,
   ietver biogrāfiju un pers. rādītāju: 193.- 198. lpp.,
   izmantotā literatūra:161.- 163. lpp., 
   
   Rīga, 1993. "Junda"  atkārtots izdevums. 

Mazā Zemgale laikmetu griežos 

   [Sast. Jānis Būmanis; māksl. Aldis Aleksis],
   Rīga, 2003, - 948 lpp.,
   ISBN 9984-9233-4-7
   "Ar vēsturiskiem dokumentiem pamatots pētījums par Rudzātu pagastu. Grāmatā ir sadaļas par pretošanās kustību, abu totalitāro režīmu represijām, kurās ir gan pētījumu materiāli, gan vēl dzīvo liecības. Tā ir viena no retajām grāmatām, kas nosauc genicīdā iesaistītās personas: 826 cilvēki, no tiem 117 vietējie. Te ir materiāli par zemniecības metodisku izputināšanu un iznīcināšanu. Ciltskoku nodaļu izstrādājis Jāņa brālis Edmunds."

Ģenerāļa Baloža grāmata

   [Lit.red. Ilze Antēna; māksl.Ināra Jēgere], 
   2016. - 271 lpp., il., karte., portr., faks.,   

   ISBN 978-9984-824-42-0
   "Līdz pat "padomju ēras" beigām maz kas bija zināms par okupēto Baltijas valstsvīru likteni pēc to apcietināšanas 1940.gada vasarā un aizvešanas uz Padomju Savienību. Latvijas Brīvības cīņu nacionālās armijas virspavēlnieks ģenerālis Jānis Balodis ar kundzi tika apcietināti 1940.gada 31.jūlijā. Maskavas rīkojumu pildīja jaunā valdība, kas bija pilnīgi pakļauta uz Rīgu atsūtītā PSRS vietvalža Andreja Višinska gribai. Padomju okupanti līdzīgi rīkojās visās Baltijas valstīs - Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.

Sievietes PSRS cietumos 

   [Sag. un iesp. apg. "Treji deviņi",
   [māksl. Ingrīda Stepule], - 253 lpp.,
   ISBN 9984-714-08-X
   "Kā piemērs te jāmin Anna Aleksandrovna Barkova. Viņa dzmusi 1890.gadā, revolucionāre. Pēc izglītības žurnāliste un strādājusi Kremlī par pirmā Kultūras komisāra Lunačarska sekretāri. Personīgi pazinusi Ļeņinu. Viņa bija veltījusi visu savu dzīvi komunisma idejai, bet par spīti tam viņa pašreiz sēdēja cietumā savu trešo desmitnieku. Kad man tas kļuva zināms, es neticēju savām ausīm." 

Vēstule ar piellikumu 

   [Red. Anda Ogriņa; vāka diz. N.Kugajevska],
   Rīga, 2019. - 222, [2] lpp., "Zvigzne ABC"
   ISBN 9789-9340-807-46
   "Vēsturiskā romāna pamatā ir autores, vēsturnieces Ineses Dreimanes zināšanas, Latvijas vēstures izpēte, atklājumi, kā arī spilgts un emocionāls līdzpārdzīvojums. Grāmatā attēlota Rīga 20.gadsimta 30.gadu beigās. Jauni, skaisti, gudri un laimīgi cilvēki, gaiša nākotne - tieši tik vienkārši, lai visa pietiktu gan dzīvei, gan mīlestībai. Pēc tam... Kurā brīdī viss sākās? Kad sāka griezties necilvēcības, melu, varmācības dzirnas, kas salauza tūkstošiem likteņu? Romāna tēli - mīļotie, studiju biedri, draugi, kaimiņi, universitātes profesori un veikalnieki, diplomāti un sētnieki.

Kā plika pa nātrēm 

   [Red. Ivars Aļķis; tehn..red. Olga Lovnika],
   1998. [Preses nams], - 159 lpp.
   ISBN 9984-00-298-5
   "Varu teikt, ka esmu piedzimusi aiz pārskatīšanās. Neplānota, negaidīta, nevienam navajadzīga - jau kopš pašas dzimšanas jutos, ja ne gluži neatkarīga, tad vismaz pilnīgi patstāvīga. Savā patstāvībā biju aizgājusi tik tālu, ka astoņu gadu vecumā liku atslēdzniekam izgatavot mājas un vārtu atslēgas, lai, neviena netraucēta, varētu iet un nākt, kā man patīk. Nepazinu bailes, jo man nebija ko zaudēt. Visu mūžu izmisīgi un maniakāli esmu meklējusi taisnību, bet nekur neesmu atradusi."

Bīskaps Boļeslavs Sloskāns  

   Internacionālais katoļu palīdzības fonds, 
   Baznīca spaidos/ Atkārtots izdevums, - 233 lpp.

   Par bīskapa Boļeslava Sloskāna ieslodzījumu
   Padomju Krievijā: 
        1926 - 1927 un 1930 - 1933
        Solovku un citās nometnēs.

Caur manu sirdi   

   [Gaita Grūtupa pierakstīti Jelgavas apriņķa stāsti
   par cerībām un cīņu].
   no 1941.06.10 līdz 1945.08.17. 
   2009. ISBN 978-9984-764
   "1945.gada 17.auguusta vakarā, norā pie Zeltiņu mežsarga mājām vecajā Kalnciema pagastā atskanēja divi šāvieni. Dzīvību zaudēja divi jauni cilvēki - vispirms septiņpadsmit gadus vecā Jelgavas pedagoģiskās skolas audzēkne Maiga Tabaka un pēc mirkļa - nezināms mežabrālis, kura vārds, iespējams, bija Vilis."

Lieta LR2 

   [Red. Inta Čaklā; māksl. Rihards Delvers],
   Rīga, 2013. - 120 lpp., 
   ISBN 978-9984-854-47-2
   "Ievas Dāboliņas sociālā dzeja ir...  kā pamflets uz zīdpapīra. Patiesības skrejlapa, kas uzrunā nnesaudzīgi un tieši. Drukāta uz vismaigākā materiāla un mīlestībā - Latvijai.
                                                     Andra Manfelde
   "Ak, nolādētā valsts, kas celta uz mokām un kauliem, ak, milzu bagātā zeme, ak, nabaga krievu tauta! Noroc izbāzeni, ko nes savā sirdī,..." 

Ienaida negaisi  

   Autorizdevums/ A. Ērgļa teksts,
   Rīga, 2006. - 112 lpp.,

   "Par padomju represijām Asares un apkārtējos pagastos, par pretošanās kustību, par piespiedu ekskursiju uz Sibīriju. Par čekas un  "istrebiteļu" darbību. Dots Nacionālo partizānu,  pretestības kustības dalībnieku un to atbalstītāju saraksts, uzskaitītas 177 personas."

Nesaules laika dziesmas  

   1983. - 199 lpp.,
   "Laikmets" spiestuve Stokholmā
   Dzejoļu krājums veltīts padomju laika Latvijas traģēdiijai - noslepkavotiem, izsūtītajiem un nomocītajiem latviešiem:
"Jārunā par pazudušajiem Asankā. Spaskā, Tavdā,
par Ainas Sarmas pašnāvību, septiņpadsmitā jūnijā,
par Ivaru Sūnu - nomocītu Rīgā, Stabu ielas mājā, 
Jandēna pakāršanu Centrālcietuma logā..."

Es neesmu viens ar mani ir mana tauta 

   [Sak. Arnis Šablovskis; māksl. Ints Vikmanis],
   2020. - 288 lpp., 
   ISBN 978-9934-12-242-2
   'Grāmata vēsta par dzejnieka, publicista un politieslodzītā Gunāra Freimaņa dzīvi, kurš padomju cietumos kopumā pavadīja 17 gadus. Viņa mūžs mums atgādina - atgūtā Latvijas brīvība nebija vien kompromisu, "reālpolitikas"un patriotisku dziesmu dziedāšanas rezultāts. Bija, kuri par to "maksāja daudz dārgāk". Nepareizi ir tautas sāpē ietilpināt tikai 14.jūniju un 1949.gada izvešanas. Tā maza daļa no visa. Šīs akcijas gan izcēlās ar to, ka nāvei atdeva bērnus, sievietes, sirmgalvjus, bet skaita ziņā vislielākais iznīcības vilnis brāzās pār Latviju šo akciju starplaikā (un pec tam). Tie tūkstoši, kuri izgāja cauri moku pagrabiem un cietuma kamerām, kamēr nonāca nāves maltuvēs - Sibīrijā, tie vēl nav fiksēti, bet, kad vērsies aktu vāki (ja tikai jau nav sadedzināts viss...), tad skaitlis būs satriecošs."  

Cauri komunistu ellei 

Ziemeļkurzemes partizāna dzīvesstāsts  

   [Priekšvārds Ojārs Stefans],
   2014. - 133 [2] lpp., il., ģim., faks., 
   ISBN 978-9934-8395-1-1

   "1944.gada septembra sākumā kurelieši pajūgos devās uz Kurzemi. Štābs apmetās Strazdes muižā, bet oktobrī devās uz Stikliem. Strazdē pie kureliešiem biju vairākas reizes, jo man pazuda sakari ar Haraldu Ozolu. Meklēju viņu un raidīšanas iespējas."

Komunistu režīmam nepakļavīgie Liepājas zēni  

   Dokumentāls apcerējums
   [Vāka nof. Imants Liepiņš],
   Liepāja, 2009. - 665 lpp., 
   ISBN 978-9984-821-69-6
   "Stāsts par Liepājas tehnikuma audzēkņu pretošanās grupas dalībniekiem, šīs grupas iznīcināšanu, tās dalībnieku vergu gaitām Padomijas nometnēs. Grāmatas autors ikšķilietis Roberts Jansons bija šīs organizācijas dalībnieks un šo rūgto kausu izbaudīja papilnam. Pats autors raka ogles un rūdu Magadānas un Kazahstānas nometnēs."

Latvijas Centrālā padome LCP 

Latvijas nacionālā pretestības kustība 1943 -1945

   Veltījums Konstantīnam Čakstem
   [Sast un red. Prof. Dr. Edgars Andersons,
   Leonīds Siliņš u.c.],
   2000. - 496 lpp., il., 
   ISBN 91-630-1746-6
   "Šī izdevuma nolūks ir parādīt Latvijas Centrālās padomes - LCP- politisko nozīmi okupācijas laikā Latvijā un ārpus okupētās Latvijas robežām."

Zelta ziedi

   [Sak. Oļģerts Rozītis, [b.g.], - 131 lpp.,
   Lielbritānija
   "Talantīga, ļoti latviska savā izpausmē dzejniece Ilze Kalnāre 1947.gada oktobrī notiesāta uz 25 gadiem spaidu darbos. Izsūtījuma laiks viņai bija jāpavada Karagandā, Kazahstānā smagos darbos. Padomju tirānijai nepietiek ar to vien - 1949.gada tika tiesāta un Izsūtīta uz Amūras apgabalu. Dzejnieces māte, sirma, vientuļa, nelaimju vajāta sieviete. Ilze Kalnāre atgriezusies Latvijā 1956.gada oktobrī. Garie izsūtījuma gadi salauzuši viņas veselību." 

Gaismas akcija 

Liecības un dokumenti par Gaismas akcijas slepeno un atklāto darbību dzelzs priekškara abās pusēs 1969 - 1989.
   2012. 465 [11] lpp., kartošs, faks., fotogr., 
   ISBN 978-9984-853-73-4
   "Ejot katram savu dzīves ceļu, Gaismas akcijā sastapās tie, kurus vienoja vēlēšanās apliecināt patiesību dzelzs priekškara pārdalītajā pasaulē. Rietumu pusē tas bija viegli, sagādāja tikai mazliet neērtīibas. Apliecinot patiesību austrumu pusē, bija jārēķinās ne vien ar dzīvības atņemšanu." 

Kro - kro 

Knuta un IntasSkujenieku vēstules 1963 - 1969 

   [Sast. Inta Čaklā; red. Gundega Saulīte],
   Vesta LK, - 544 lpp. il., ģim.,
   [vēstules no LNB K. Skujenieka fonda],
   ISBN 978-9934-829-67-3
   "2011.gada 12.augustā dzejnieks Knuts Skujenieks un viņa sieva Inta nosvinēja zelta kāzas - piecdesmit gadus kopā. Šeit publicētās abu vēstules piedāvā ielūkoties agrīnā un izšķirīgā viņu attiecību posmā - laikā, kad Knuts Skujenieks izcieta sodu Mordovijas stingrā režīma labošanas darbu nometnē."

Līdz kailai rokai 

   Dzejas izlase
   [Rīga], 1995. - 247 lpp.,"Zvaigzne ABC",
   ISBN 5-405-01590 -3

   "Grāmatā atlasīta puse no mana mūža. Neba man spriest par to, cik šī mūža puse varētu būt pamācoša - par to es nekad neesmu domājis. Taču nekad es neesmu apstrīdējis tos, kuri manus dzejoļus izmanto vai pielieto. Protams, ja tas tiek darīts ar tīru sirdi."   

Kāvu blāzma  

   [Red. Jānis Sirmbārdis; māksl. Inese Nātriņa],
   1989. - 476 [2] lpp., izd. "Liesma"
   ISBN 5-410-00039-6
   "Bolderāja. 1943.gads. Maija mēnesis... Skolā novietoti mobilizētie universitātes studenti un puiši no dažādām  Latvijas viduskolām, pavisam ap divisimti un tos dīda kareivju ierindas gudrībās. Vai zaldātu kazarmās pieņemts domāt arī par nākotni? Taču šeit nejūt īstu kazarmu atmosfēru: šie divsimt puiši ir nākuši no skolām un auditorijām, ātrumā iebāzti zaldātu formās, bet savā būtībā joprojām palikuši neparastu apstākļu samulsināti skolnieki. Klīst baumas par slepenu nolīgumu starp angļu, amerikāņu un padomju valdībām. Baltijas valstu teritorijas tikšot neittralizētas, tas ir - vācieši drīzumā izvākšoties un krievi neienākšot. Prātīgi darot tie vīri, kas rada latviešu bruņotos spēkus tāpat kā 1919.gadā."

Aiz dzelzs vārtiem  

   Veltījums vecākiem, māsām, brālim
   [07/47 - 08/56]; apstr.un priekšv. Hilda Smekis;
   vāka zīm. Erika Krēsliņa, [b.v.], 2008. - 308 lpp.

   Edgars Jasūns: "Arī visā mūsu brīvvalsts laikā neviens par Krievijas čeku nerunāja. Skolā mēs vēstures stundās mācījāmies par kaujām ar vācu krustnešiem sirmajā senatnē un ar Bermontu pirmajā karā, bet neviens neminēja pēckara sarkano teroru Krievijā. Varbūt tie, kas vadīja mūsu mazo valstiņu, cerēja, ka tauta izglābsies caur brīnumu. Vai gan tauta, kas nesasniedz pat divus miljonus, nebija brīnums pats par sevi?" 

Es sadarbojos ar KGB un CIP dubultaģentu
Imantu Lešinski  

   [Kor. Anna Maija Circene, Jānis Kušķis],
   2003, [Rīga], - 288 lpp.,
   ISBN 9984-9685-0-2
   "Jūs savulaik kalpojāt dažādās okupācijas valsts varas iestādēs, tātad čekists bijāt." - reiz skarbi man pārmeta sarunas biedrs un piemiegtu aci, ironiski smīnot, piebilda - "Kā nu ne, tagad jūs visi bijušie varas kalpi, nevainīgus eņģeļus tēlojat..." Šī saruna mani pamudināja steidzīgāk īstenot sen iecerēto nodomu - pastāstīt par dažiem plašāk nezināmiem un noklusētiem notikumiem okupētajā Latvijā un patvaldības varas gaiteņos."

Starp divām pasaulēm  

   Kalpības gadi un citi raksti
   2017. Ieva Lešinska, - 432 lpp.,
   Veltīta: Annai un vecāku piemiņai,
   ISBN 978-9934-8707-0-5
   08.12.1979. Fragments no vēsules Imantam Lešinskim, Valdis Krāslavietis: "...Un ja tu negribi iebraukt pliks kā jēzuliņš, bet atvest kaut ko no Rietumiem, tad tāds Komitejas papīrītisir ļoti labs iegansts. Četras reizes esmu braucis un nekad netiku kratīts, nekad nekas netika atņemts. Abos virzienos. Saki, vai galvenais tomēr nav rezultāts? Ko latviešiem dod tāda sterila un platoniska mīlestība? Viņiem vajadzīgi materiāli! Un, ja Skalbe bija gatavs ellē nokāpt, tad no mums vēl tādu upuri neprasa."

Cerību un vilšanās gadi

   Cerību un vilšanās gadi

   Rīga, Klubs 415,
   2000.-755, [2] lpp., [32] lp., fotogr.,
   [Priekšv. Eduards. Berklāvs],
   ISBN 9984-9219-80

Malā stāvētāja dienasgrāmatas piezīmes, sastaptu cilvēku likteņi.

Es pazīstu vairs tikai sevi 

   Diplomāta dienasgrāmata un memuāri 1941. – 1961.

   [sakārt. Uldis Neiburgs; māksl. Aija Andžāne;
   red. Renāte Neimane],
   2017. – 573 lpp.,
   ISBN 978-9934-15-289-4
   “Ludvigs Sēja bija viens no pieredzējušiem un spilgtākajiem Latvijas diplomātiem. Ļoti inteliģenta, erudīta personība, Latvijas patriots, piedzīvojis profesionālus panākumus un cilvēcisko traģēdiju okupācijā. Viņa dzīve ir izcils apliecinājums, gan viņa diplomātijas sasniegumiem un grūtībām, gan Latvijas valsts un nācijas sarežģītajiem likteņiem kopumā.”    
                                      Dr. Hist. Ēriks Jēkabsons      

Man atņēma visu 

   Dzejoļi 
   [Sast.Gunārs Godiņš; māksl. Sarmīte Kļaviņa],
   Rīga, 1990. - 18 lpp., "Avots", 
   UDK 84 L7-5 Ma 450

 Dzējoļu krājumā ietverti Ulda Bērziņa, Pētera Brūvera, Andra Žebera, Egīla Zirņa, Jāņa Baltvilka, Guntara Godiņa dzejoļi, kas pārsvarā tapuši astoņdesmito gadu otrajā pusē, ko iepriekš dēvētu par atvilktnes dzeju, dzeju, kuru agrāk neļāva iespiest padomju cenzora zīmulis.". 

Mūsu karoga stāsti 1940 - 1991

   [Aut. Anta Bergmane, Anda Līce, Lillija
   Meldere u.c., māksl. Aija Andžāne],
   Rīga, 2015. - 199 lpp., fotogr.,
   ISBN 978-9934-15-051-7
   "Atmiņas par Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga izgatavošanu, lietošanu un slēpšanas gadījumiem un par cilvēkiem, kas uzdrošinājās to pacelt padomju okupācijas laikā. Joprojām nav izvērtēti padomju režīma norieta gadi un Trešās atmodas sākums, kad, no vienas puses, pretošanās riski kļuva mazāki, bet no otras puses - vēsturiskās atmiņas ilgais pārrāvums un naidīga ideoloģija jau bija sagandējusi daudzu  prātus."

Nacionālā pretošanās kustība Latvijā 

   [Red. Jānis Kalve; māksl. Ivo Grundulis],
   Rīga, 2019. - 160 lpp., li., fotogr., 
   ISBN 978-9984-33-497-4
   1959. -1986.gadam it kā klusais laiks, "... arī šajā it kā klusajā laikā zem biezā melu un puspatiesību ledus urdzēja nepakļāvīgas domas, vārdi un darbi, kas izlauzās un atjaunoja mūsu Latvijas valsti."
                                               Imants Balodis 
   Grāmata veltīta dzejniekam Voldemāram Zariņam, kas bija neskaitāmu brīvības cīnītāju iedvesmotājs un garīgais skolotājs. Grāmatas nobeigumā ir Latvijas karte ar arestēto cilvēku dzīvesvietu uzskaitījumu pa rajoniem.   

Caur laiku varām 

   Dzeja 1945 - 1991.
   [Māksliniece Ē. Lipe, - 66 lpp., 

   "Laiks, kas pavadīts trijos Latvijas cietumos, pārsūtīšanas punktā Vaņina uz Ohotskas jūru krasta, grimstošajā kuģī ceļā uz Kolimu, kuģi. kas Latvijas neatkarības laikā saucas lepnajā vārdā ""Hercogs Jēkabs", Tālo Austrumu Sredņe-Belaja stingrā režīma nometnē - viss ir izkristalizējies un ieguvis savādu, neparastu mirdzumu."

Draudu un cerību lokā 

   Latviešu pretošanās kustība un
   Rietumu sabiedrotie 1941. - 1945..
   [Red. Renāte Kārkliņa; kor. Agita Kozakēviča],
   Izd."Mansards", 2017. - 451 lpp.,

   "Ulda Neiburga monogrāfija vēsta par nacionālsocialistiskās Vācijas okupācijas laikā Latvijā darbojošās pretošanās kustības sakariem ar Rietumu sabiedrotajiem - ASV un Lielbritāniju."

Nezināmais karš 
Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem,1944 - 1956. Nacionālo partizānu piemiņas vietas.

   [Sast. O.Stefans. J, Viļums, Z. Turčinskis u.c],
   2010. - 352 lpp., il., fotogr., faks.,
   ISBN 978-9984-9961-3-4
   "Jebkura valsts ciena un godina savus partizānus, kuri ziedojuši dzīvības cīņā pret apspiedējiem. Arī Latvijai ir sena partizānu cīņu vēstire. Sākot ar 1918.gadu Nacionālie partizāni bija šķira ārpus kārtas. Ar viņiem izrēķinājās vēl pēc nāves. 1994.gadā LNPA par prioritāti izvirzīja uzdevumu apzināt kritušos, un cīņu vietas, lai uzzstādītu piemiņas vietas. Latvijā šobrīd ir apmēram 300 šādu cīņu vietu. Šī grāmata ir fotoalbums izveidotajām piemiņas vietām. 1948 - 1959. Otrā daļa: Jelgavā, 1987 - 1992."

Cīņa un cerība   

   [Teksta aut. Elmārs Pelkauss; dat. 
   Valdis Berzvalks, māksl. Mikus Čavarts],
   Rīga, 2004. -159 lpp.,
   ISBN 9984-679-89-6
   Sistemātisks pārskats par pretošanās kustību visos Latvijas novados okupācijas varu nomaiņas laikā 1941.gada vasarā, tikai dažas dienas pēc 14.jūnija masu deportācijas, līdz šī paša gada 8.jūlijam. Autors analizē partizānu cīņas cēloņus, kā galveno, minot suverēnas valsts varas likvidēšanu un tās aizstāšanu ar LPSR institūcijām, kurām faktiski bija tikai okupācijas pašpārvaldes funkcijas. Grāmatā aprakstīta partizānu cīņu norise Kurzemē, Latgalē, Rīgā un Vidzemē. Grāmatā sniegts plašs norāžu un komentāru materiāls. Grāmatu noslēdz sadaļa - Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums 1940.gada 1.jūlijs."   

Pretošanās kustība okupācijas varām Latvijā 

   Atmiņās un dokumentos
   [Red. Ivars Aļķis, vāka nof. Dzintars Locs], 
   Rīga, 1997. - 366, [1] lpp., il., ģim., faks., tab.,
   ISBN 9984-556-09-3

   "Grāmatā stāstīts par nacionālo pretošanās kustību krievu okupācijas varai. Uzrakstīts no notikumu dalībnieku atmiņām un arhīvu dokumentiem. Rakstītais ir veltīts brīvības cīnītājiem, kas vēl ir dzīvi, tiem, kas kapos, un tiem, kuru kapu vietas nav zināmas - čekistu noslēptas."  

Elles ķēķa aizdurvē  

   Piezīmes par partizānu karu
   [Teksts Pāvils Raudonis; red. Liene Soboļeva],
   Rīga, 2018. UDK 821.174-94 Ra 806
   "Satriecošā vienkāršībā notika tas laiks. Notika bez goda un cilvēcības likumiem, bez kauna un sirdsapziņas. Ienāca plukatu un bezgožu armija un sāka dzīvot pēc saviem - zemiskās vienkāršības - likumiem... Krievi laupīja, izvaroja un galināja."
                                                  E.Veidemane 
   ŠIs ir mežabrāļa Andža un lietuviešu meža māsas Rūtas stāsts. Latvieša un lietuvietes izglābšanās stāsts un par viņu partizānu gaitām, Viņi abi bija savā vietā un savā laikā. 

Gunārs Astra 

   Rīga, 1998. - 157 lpp., 
   ISBN 9984-1902-1-8
   "Manam tēvam Guntim Rukam, visiem, kas ar savām dzīvēm sargāja ticību brīvai latviešu valstij. Pēdējos gados daudz kas ir mainījies. Tu ej caur to pašu, it kā tūkstošu neredzamu roku un elpas svētītu pustumsu, tūkstošiem mazas liesmiņas gaismo balto krustu birzi, tūkstošiem dzirkst Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes memoriālā, simti - Zigfrīda Meierovica kalniņā. Garas liesmu rindas kā dvēseļu lāpu gājiens slīd Mātes Latvijas Brāļu kapu laukā. Nezinātājs apstājas, pieliecas un liesmu izgaismotā akmens pakājē lasa: Gunārs Astra/"   

Meža meitas 

   12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā.
   [Red. Gundega Blumberga; rec. Daina Bela],
   Rīga, 2015, - 363, [1] lpp., faks., il., portr.,
   ISBN 9798-9848-878-2-1

   "Sanita Reinsone divpadsmit sieviešu - meža meitu - pieredzēto un pārdzīvoto uzklausījusi un apkopojusi grāmatā. Sieviešu piedzīvotais mežos un purvos nacionālo partizānu kara laikā līdz šim ir bijusi neizzināta Latvijas vēstures lappuse." 

Caur mežiem un purviem  

   [Sast. Josifs Šteimans; nof. Jānis Svenčs],
   Rēzekne, 2010. - 287, [1] lpp., il., ģim.,
   ISBN 9789-9842-918-3-3

   "Grāmata aptver 20.gadsimta vidus posma notikumus, pamatā - Latgalē. Izvērstāk aplūkoti Otrā pasaules kara gadu personīgie, atmiņā saglabājušies piedzīvojumi un pārdzīvojumi. Grāmatā publicētas arī Kazimira Neikšāna un Franča Rekšņa atmiņas."

Sarkanais terors   Marts Lārs   

   Komunistiskā terora represijas Igaunijā
   [Tulk. red. Anita Niedre, Tīnu Mets; tulk. Inese  
   Kaspri; red. Jana Reidla; foto Veino Silms], 
   2005, [Tallina], - 47 lpp., il., karte,
   ISBN 9949-411-78-5
   "Padomju Savienība sāka gatavoties terora īstenošanai jau pirms tam, kad tās armija okupēja Igauniju. Tāpat kā citur, arī Igaunijā komunistiskā terora mērķis bija apspiest jebkādu pretošanos pašā sākumā un ar liela mēroga teroristiskām darbībām, kas bja vērstas pret visiem iedzīvotāju slāņiem, iedzīt viņos tādas bailes, kas padarītu pretošanos neiespējamu arī nākotnē." 

Kolimas piezīmes 

Dzeja 

   [Iev. sar. Andrejs Brūvers, 5. -9. lpp],
   Stokholma, 1978. - 48 lpp., il., karte.  

   "Šis dzejoļu krājums radies bargajā izsūtīijuma vietā Kolimā, kur Zenta Sarma pavadījusi lielāko daļu no viņai piespriestā, desmit gadu bezgala ilgā ieslodzījuma laika."

No saviem vārdiem neatsakos 

   [Sast. Līga Brigadere, Gaitis Grūtups];
   2011. - 166 [1] lpp., [8] lp. ,il., ģim., faks., 
   "Kas bija Žanis Skudra? Sava novada pētnieks, 1924.gadā dzimušais drosminieks, kurš nu jau tālajos septiņdesmitajos gados kritiskos pierakstus un fotogrāfijas slepus sūtīja cauri padomju impērijas " dzelzs priekškaram" bērnības draugam uz Zviedriju. 1978.gadā notiesāts un deviņus gadus līdz pat Atmodas priekšvakaram pavadīja nebrīvē nometnē Urālos.
Starptautiskais PEN klubs ar J. Dzzintara pseidonīmu publicējis "Okupētās Latvijas dienasgrāmatu."

Aizmirstais karš 

   [Red. Pēteris Apinis, lit.red. Vaira Tamuža],
   2007. - 48 lpp., il., 
   "Lai arī kāda armija bija okupējusi Latviju, lai kādi specdienesti apkaroja katru brīvo domu, latvieši nekad nezaudēja ticību brīvībai. Nereti viņi ķērās pie ieročiem, citkārt cīnījās ar disidentu metodēm, dažu labu reizi - pretojās pasīvi. Taču visos laikos dziedāja latviešu dziesmas, visos laikos par apspiedējiem stāstīja anekdotes un pie pirmās izdevības centās nomest svešu jūgu." 

Kāvu gaisma  

   Sibīrijas noveles dzejā
   [Sak. Ingrīda Kiršentāle; red. Ligita Bībere],
   Rīga, "Liesma", 1990. - 160 lpp.,
   UDK 84 L 7-5 Sk 810
   Ienākot aziātiskajiem okupantiem Latvijā, Harijs Skuja mācās Rīgas Industriālajā tehnikumā. Visa klase kopā ar skolotāju tiek tiesāti par darbošanos Latvijas Demokrātiskajā Pretošanās kustības organizācijā. H.Skujam piespriež augstāko soda mēru, bet kā nepilngadīgajam to aizstāj ar 25 gadu ieslodzījumu. Sākās moku un pazemojumu ceļš, kas ved no mājām, ģimenes, dzimtenes uz staļiniskās tirānijas ieslodzījuma vietām, H.Skujam tā ir Noriļska. Dzejolī "Mana jaunība" dzejnieks saka:
   Tevi sadzirdu nevis sirds krāšņajās dziesmās,
   bet Polārzemes vētrā, kas noslāpēja tās.   

Dzimtas hronika 

   Likteņarhīvs
   [Rīga], 1992. - 246 lpp., ģim.,
   Latvijas Kultūras fonds

   Dzimtas vēsture aprāda dzimtas locekļu gaitas dažādos laikos.Te ir gan gaitas Pirmajā pasaules karā, gan brīvības cīņās, gan brīvvalsts laiks, gan padomju. Tāpat visus skar Otrais pasaules karš un Kurzemes katls, dalība pretošanās kustībā, krievu represijas un vergu gaitas Sibīrijas nometnēs.

Latvijas nacionālo partizānu karš 

   2003. - 308 lpp.,
   ISBN 9984-643-55-7
   "Tā kā visu totalitāro režīmu raketurīga īpašība bija ne tikai slepenība, bet arī visu jautājumu nosaukšana režīmam pieņemamā žargonā, grūti noskaidrot, kas aiz šiem vārdiem: bandīti, fašisti, dzimtenes nodevēji, sociāli sveši elementi u.c. patiesībā slēpās. Jāatzīst, ka šī kara vēstures izpēte tā cīņu, ideju un domu izpausmē ir vēl tikai sākumā."

Nepaliec Tēvzemei parādā 

   [Red. Valentīna Unda; Ēriks Bogomolovs],
   Rēzekne, 2003, - 320 lpp., il., ģim., 
   ISBN 9984-290-45- X
   "Grāmatā ir divas daļas, divi pilnīgi atšķirīgi stāsti. Pirmajā lasītājs sastapsies ar septiņu pakalnu pilsētu un tās cilvēkiem visā Baigā gada garumā. Bet otrajā ieraudzīs Ciblas pagasta mežabrāļus, kas, lai izvairītos no skarbās deportācijas, kura notika 1949.gada 25.martā aizlaidās lapās, tādējādi sagādāmi milzums rūpju un galvassāpes gan lielajai čekai Rīgā, stūra mājā, gan Ludzas rajona ķidātājiem, gan arī sev pašiem."

Šalc Tālavas un Dzimtenes sili 

   Alūksne,                                                                     UDK 94 / 474. 3) 1941 /1945 Sa 206

   Atbalsta: Alūksnes novada pašvaldība
   un citi labie cilvēki.
   Vītola izdevniecība
   ISBN 978-9984-835-65-5
Grāmata tapusi ar Alūksnes ģimnāzijas, Nacionālo pretošanās kustību “Tālavas sili” un “Dzimtenes sili” daļinieku darbībai un piemiņai. Grāmata stāsta par Nacionālo pretošanās kustību Alūksnes ģimnāzijā, kur par mūsu brīvību cīnījās “Tālavas sili” un “Dzimtenes sili”.

Latvijas nacionālo partizānu karš

   Dokumenti un materiāli 2.grāmata 1944. – 1956.

   [Red. Maija Āboltiņa, Anija Brice;
   kor. Alīda Āva],
   1999. [Rīga], - 660 lpp.,
   ISBN 9984-00-324-8
   “Grāmata domāta vēsturniekiem, skolotājiem, novadpētniekiem un citiem interesentiem.
Dokumentu krājuma uzdevums ir ar partizānu un viņu pretinieku dokumentiem pierādīt, ka pēckara gados Latvijā notika nevis tikai šaudīšanās, kā to mēģināja iztēlot, bet gan ar organizētu militāru spēku, nelielas okupētas nācijas cīņa par savu nacionālo neatkarību pret milzīgo pārspēku.”

Rīgas noslēpumi 

   [Vāka foto Zanda Sproģe],
   Rīga, 2016. - 324 lpp., Fotogr.,
   ISBN 978-9984-8489-9-5
   "Gustava Bērziņa ieslodzītā numuru no viņa vēstulēm neuzzunāt, tāds bijis uz piedurknēm un bikšu staras. Fragments no vēstules; 1/2 febr.1954.(naktī): "Šeit dzīvojot ir jāatrod kāds mērķis jo, kad cerība vairs negrib lāgā vilkt kā nodzīts kleperis, tad vajag citu "iekšdedzes motoru". Patlaban turu par tādu mērķi savas peršas un - ar labu vai ļaunu - likšu atkal viņās iekšā. Tad ir viss, tad nekā vairs nedzird un neredz, un prieks guļ pašā."

 Ziemeļvidzemes mežabrāļi 

   1944. - 1953.gads
   Rīga, 2011. - 399 lpp., il., ģim., faks., 
   ISBN 978-9984-824-20-8
   "Līdztekus okupācijas režīma pārvaldes iestāžu veidošanai pēc PSRS atgriešanās notika aktīva gatavošanās jebkura veida pretošanās apspiešanai un nevēlamu personu arestiem. Tika veidotas represīvas struktūras, kas būtu spējīgas apspiest iedzīvotāju neapmierinātību,...  un tas bija čekas aparāts, aģentūra un "istrebiķeļu" bataljoni. Gatavošanās pretošanās kustības apspiešanai čeka uzzsāka vēl pirms Latvijas teritorijas otrreizējas okupācijas." 

Uz ežiņas galvu liku...  

  [Red. Aleksandrs Kalvāns; kons. Tālivaldis Vilciņš],
  1993. - 383, [1] lpp., [24] lp., il., ģim., 1.grāmata.

   "Par šo aptuveni desmit gadu ilgo partizānu karu komunistu režīms negribēja runēt, ne rakstīt. To vienkārši centās noklusēt un tādejādi izdzēst no tautas atmiņas. Šajā grāmatā, iespēju robežās esam ietvēruši ziņas par 132 nacionālo partizānu vienībām un 855 pretošanās kustības dalībniekiem. Tas ir sākums." 

Uz ežiņas galvu liku... 

   Partizānu cīņas Latvijas mežos pēckara gados
   [Red. Aleksandrs Kalvāns; lit.red. Rita Kļaviņa;
   māksl. Teofīls Dreimanis; sh. V. Kazerovskis],
   Rīga, 1995. - 430, [1] lpp., il., ģim., faks.,
   ISBN 9984-509-46-X

   Grāmata iepazīstina lasītāju ar daudziem arhīva dokumentiem, kur precīzi izgaismo partizānu kara apmērus Latvijā. 2.grāmata.

Tēvzemei un jaunībai 

   [Teksts Modris Zihmanis; māksl. Dzintra Vīriņa],
   Liepāja, 2000. - 207 lpp.,
   ISBN 9984-654-38-9
   "Modris Zihmanis - nacionālais partizāns, dzejnieks, rakstnieks un publicists. Šo dzejas krājumu autors veltījis patriotu piemiņai; 
Bet naktī kamerā:
   Starp blaktīm nevainīgām, 
   Ar savu Dievu runājoties daudz,
   Un pretī Viņam rokas paceļot,
   Pat nejutāt, kā roku dzelži žņaudz.

Nemesīdas gūstā 

   Stāsti un atmiņas
   [Māksl. Aldis Niedols]; 
   1998. - 248, [1] lpp., 
   ISBN 9984-9190-0-5

   "Modris Zihmanis - nacionālais partizāns, dzejnieks, rakstnieks  un publicists.1949.gadā arestēts, čekai ieņemot Īles bunkuru, notiesāts. Izgājis cauri pazemojumiem padomju ellē, atbrīvots no lēģera 1964.gadā, atgriezties Latvijā liegts."