Sievietes karā
Noklusētas vēstures liecības
[Red. Jūlija Dibovska,
tulk. no krievu val. Lāse Vilka],
2018. - 320 lpp.
"Nevar būt viena sirds naidam, bet otra mīlestīibai. Cilvēkam tā ir viena, un es vienmēr esmu domājusi, kā izglābt savu sirdi." Saka Sarkanās armijas gvardes jaunākā seržante, sanitārā dienesta instruktore Tamāra Umjagina, viena no varonēm Baltkrievu žurnālistes un rakstnieces, Nobela prēmjas laureāte 2015.gadā Svetlana Aleksijeviča grāmatā "Sieviete karā".
Atmiņu lauskas
Ina Austriņa, Indra Sildega, Modris ZihmanisDzeja, apcerējumi, atmiņas
[Red. Ilze Kronta
Māksl. Anita Jansone, sak. Anda Līce],
Rīga, 1991, - 240 lpp.
Trīs autori; Ina Austriņa izsūtīta 1948.uz Tomskas apgabalu, Ina Austriņa notiesāta pēc Cēsu medicīnas skolas 1 kursa pabeigšanas un sodu izcieš Arhangeļskas Kargopollagā. Modris Zihmanis notiesāts kā nacionālais partizāns, sodu izcieš arī Kargopollagā.
.
Debesis tik tumšas
"Sidnija Aivena atmiņas ir sava veida brīnums, viņš nebija steidzies ar to izdošanu un bija spējis izvairīties no šablonisma, kas nereti piemīt mūsu atmiņu stāstītājiem.
Sindija Aivena memuāri latviešu lasītājiem var interesēt vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, jau kā stāstījums par Otrā pasaules kara notikumu ķēdi, kura Aivenam iesākās 1941.gada 22.jūnijā un turpinājās līdz kara beigām. Otrkārt, tas ir ebreju izdzīvotāja stāsts, kā Sidnijs nonāca Daugavpilī, kur viņa dzīve vairākkārt karājās mata galā un kā viņam laimējās izdzīvot."
Noklusētās sāpes
[Vāka diz. Jānis Ezītis, red. Amanda Aizpuriete, atb. red. Ilze Saulīte, no krievu val. tulk. Jēkabs Barkāns],
[Rīga], 2017. - 123 lpp. [4],
ISBN 978-9934-19-257-9
Grāmata stāsta par laiku autora dzīvē, kad sagruva uzskati par jēdzienu - cilvēcība. Grāmatā apkopotas atmiņas par bērnību plaukstošajā Krāslavas mazpilsētā, baisajiem kara gadiem, izdzīvošanas brīnumu un pēckara laiku.
Los, los! Davai, davai!
Rīga, [b.i.] 2003. - 288 lpp., il.,faks, kartes,
Titullapā norādīts 1995.g.
ISBN 9984-1952-7-9
Los, Los! Davai. Davai!
(V. Nollendorfs)
Ar sirdi un asinīm
Desmit gadi latviešu virnsieka dzīvē
Dienasgrāmata un dokumenti
Rīga, 1999. - 110, [2] lpp., 20 lp., il., ģim., faks.,
ISBN 5796 6121-8-2
"Grāmata ir emocionāls vēstījums par Latvijas brīvvalsts armijas virsnieka A.Brieža dzīves gadiem. 1.daļa - Dienasgrāmata, kuru viņš rakstīja no dēla Z. Brieža dzimšanas līdz 1940.gada 10.martam. Tā stāsta par mīlestību uz dēlu, ģimeni, Latviju. 2.daļa - Notikumi Litenē. Arests, izsūtījums Noriļskā, pratināšana un tiesas spriedums. Par to runā dokumenti."
Briežu dzimta laika un likteņa griežos
[Māksl. Ieva Rodiņa],
Rīga, 2006. - 95, [1] lpp., portr., fotogr.,
ISBN 9984-569-61-6
"Te būs maza daļiņa Latvijas vēstures, izteikta caur vienas dzimtas likteņgriežiem. Katrai dzimtai citāds liktenis, tomēr tautas vēsturē ir laiki, kad daudzi likteņi ir līdzīgi. Patiesībā tā būs mīlestība pret Latviju - katrā darbā un darbībā."
- Juris Ķigurs
- Mūža izsūtījumā
[Red. Ilze un Dzidra Ķigures],
2013. - 185 [1] lpp., il., ģim., faks., kartes,
ISBN 978-9934-14-075-4
"Vjatlagā tēvu nopratināja 1941.gada 16.un 17.novembrī... pratinātāju grupa bija Latvijas PSR izmeklētāju grupa Vasiļjevs, Vulfsons, Fatbuhs, un Vēveris. No pratināšanas protokola izriet, - tēvs neatzina, ka būtu vainīgs izvirzītajās apsūdzībās: būdams latvietis, iestājes Daugavpils Latviešu biedrībā, būdams aizsargs, nekā noziedzīga nav darījis, būdams tiesnesis, politiskas prāvas nav iztiesājis. Vjatlagā tiesa tēvam nav bijusi; tēvs nomiris, un izmeklēšana izbeigta... Pratināšana un apsūdzību izvirzīšana galīgi salauza tēva veselību, jo viņš bija vecā kaluma jurists, kas ticēja taisnībai, likumībai un uzskatīja, ka neko noziedzīgu nav darījis. Tēva pratināšanas protokols atmasko padomju justīcijas noziedzīgo būtību: bez pierādījumiem uz nepatiesu liecību pamata izvirzītas apsūdzības, kuru dēļ tēvam, tāpat kā citiem apcietinātajiem latviešiem, piespriestu 10 gadus ieslodzījumā Vjatlaga lēģeros, kas tēvam nozīmētu nāvi.
Es sapni par dzimteni pagalvī likšu
Atmiņu un dokumentu krājums ILatvieši padomju vergu nometnēs un izsūtījumā
[Sast. Gunārs Freimanis], tipogrāfija 'Rota"
1993. - 495 [1] lpp.: il., karte., portreti.
Iraklijs Pūpols: "Uz mācībām tika nozīmēti virsnieki pēc saraksta, kuru sastādīja bataljona komisārs Ņegodulko... Pie štāba piebrauca kravas mašīna. Mašīnā mūs sagaidīja rotas poļitruks Bibakovs. Iesēdāmies 38 virsnieki, kuriem nebija lemts vairs nekad atgriezties Litenes nometnē... Izbraucām cauri Litenei, tad aiz pēdējās muižas ēkas automašīna apstājās, sekoja komanda izkāpt un nostāties pa divi cilvēki rindā. Pa priekšu gāja Ņegoduiko un mūsu komandu noslēdza BIbakovs...Pie pašas manas galvas atskanēja divi šāvieni, un es dzirdēju, ka man aiz muguras kāds krīt. Vēlāk uzzināju, ka nošautais bija kapteinis Linmeijers. Pretim katram no mūsu grupas bija vērsti ne mazāk kā divi durkļi. No mūsu grupas vairāk nevienu nenošāva. Šī akcija notika 1941.gada 14.jūnijā laikā starp 15.00 - 16.30. Apmēram ap plkst.18.00 mūs sāka pa diviem cilvēkiem celt augšā un sēdināt mašīnā... 1941.gada 16.jūnijā iebraucām Smoļenskā."
Es sapni par dzimteni pagalvī likšu.
Atmiņu un dokumentu krājums II
[Red. Zigurds Akots, Juris Līcītis, Janīna
Kursīte], Rīga, - 519 [1] lpp.: il., portr., pers. rād.,
1994. Vilhelms Jānis Vīķis:"Kad 1944.gada februārī vācu pavēlniecība gribēja mūsu vienības izvest uz Vāciju, izlēmu nebraukt, jo krievi jau bija Latvijā un bija jācīnās pret Sarkano armiju, kas atkal sāka maršēt pa Latvijas zemi. Taču formāli skaitījos dezertieros un, tikai pateicoties Bangerska aicinājumam atgriezties frontē, izdevās iesaistīties kaujas vienībās. Bet sākumā lika rakt ierakumus. Krievi apšaudīja. Martā ievainoja. Un tā nokļuvu krievu gūstā. Nosūtīja uz Jelgavu. Tur mani operēja Latvijas Prezidenta Čakstes dēls. Pēc tam pratināja armijas vīri. Aizveda uz Rīgas Centrālcietumu. 1945.gada augustā bija tiesa. Pants 58-1a. Sods 15 gadi un vēl pieci bez tiesībām un pieci izsūtījumā."
Es sapni par dzimteni pagalvī likšu
Atmiņu un dokumentu krājums III
[Red. Gunārs Freimanis, Askolds Dreslers,
Ingūna Mīlgrāve], 1996.,
Rīga, - 307 [1] lpp.: il.,pers.rād.,
ISBN 9984-556-24-7
Kārlis Atgāznis: "Mores centrā atvesti trīs ievainotie karavīri. Vienam puisim atvērtas zilas acis. Starp acīm un degunu maza, tikko redzama brūcīte. Sīka grānatas šķemba pārrāvusi dzīves pavedienu."
Ar domu par Latviju
2001. Rīga. - 43 lpp., [b.i]
"Man laimējās. No mūsu brigādes sešus spēcīgākos paņem darbam centrālapkures katlu māju būves apsildīšanai. Tā varēs turpināties darbu arī ziemas aukstumā. Tā, mēs seši, tiekam sasildīti divās maiņās."
Tundras un taigas stāsts
[Red. Arvis Grods,Rīga. Liesma, 1984.g..
- 195 lpp. UDK 84 L7 Gu 942
Olafs Gūtmanis ar ģimeni izsūtīts 1941.gadā. Toreiz viņš nokļuva Taimirā. Pēc neatļautās atgriešanās Latvijā1947.gadā seko otrais izsūtījums uz Sibīriju, no kurienes viņš atgriežas 1956.gadā kā otrās grupas invalīds. Viņa pirmais dzejolis iespiests1973,g. Krājumā stāsta par saviem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem Sibīrijas tundrā un vēlāk taigā. Viņš stāsta vairāk par dabu. Viņš neraksta par aizliegtām tēmām. Te nav viņa iespaidu par represijām, attiecībām ar varu, izdzīvošanu un ar to saistītām marginālām situācijām. Lasot jāatceras laiks, kurā to varēja nodrukāt.
Skorpiona slazdā
Sibīrijas dienasgrāmata 1941. - 1943.
[Red. Juris Jankovičs, nof. Anda Arbidāne],
2009. - 373 [1] lpp.: il.,ģim., faks., tab.
ISBN 978-9984-9992-8-9
"Lielākajai daļai trauksmainais zvans atskanēja ap četriem no rīta ar ziņu, ka esot jāsaņem steidzīga telegramma. Scenārijs viens un tas pats. Tik gļēvi un nedroši, ka neuzdrošinājās aiz durvīm uzreiz pateikt, ka atnākuši krievu čekisti jūs apcietināt.
1941.gada 18.novembrī. Šodien jau noteikti visi Sibīrijas latvieši klusībā dzīvo līdzi palikušajiem dzimtenē draugiem un radiem, vēl laimi un izturību neatkarības atgūšanai. Pirma diviem gadiem Latvijā mēs pēdējo reizi svinējām šos nozīmīgos svētkus - mūsu valsts neatkarības dzimšanas dienu. Jau otro gadu atzīmējam šo dienu ar aizvērtām mutēm."
Spīta krustcelēs
2012. - 494 lpp.
ISBN 978-9934-8244-4-9
"Atkārtotajai deportācijai 1942.gadā norīkotie cilvēki pulcējās Pirovskas skolā... Sadziedāšanās laikā uz lihteriem pārliecināmies, ka uz ziemeļiem tiešām sūta tikai jauniešus no 16 gadu vecuma un pieaugušos līdz 56 gadu vecumam."
Klosterkalns
Romāns - pašportrets
[Lit.red. Aina Britāne, māksl. Ints Vilcāns
Rīga, 1998. - 357 [2] lpp., ģim.,
ISBN 9984-051-65-X
A. Apse bija starp tiem mūsu leģionāriem, kas 1945.gadā nokļuva Rietumos, Zēdelgeimas gūstekņu nometnē. 1950.gadā apmetās uz dzīvi Francijā. Rakstīja romānus, dzeju, esejas, korespodences latviešu trimdas laikrakstiem. Romāna 1.daļa izdota 1964.gadā izdevniecībā "Ziemeļblāzma". Grāmatas otrā daļa ir pirmpublicējums. Dzimtenes ilgas autoram ir asa sāpe. Tās klusināsanai tiek meklēti un atrasti vārdi arī romānā.
Bez pasūtījuma un cenzūras
Jura Plāķa un Ernesta Plāķa atmiņu grāmata"Latviešu skolotājs un valodnieks, Latvijas Republikas izglītības ministrs (1920-1921), Latvijas Universitātes filoloģijas profesors, LU goda doktors. 1941.gada 14.jūnijā deportēts uz tālo Krievijas Molotovas apgabala Usoļlaga Surmogas koncentrācijas nometni Čukotkā. Ārsts Ernests Plāķis, lai glābtu, cik vien iespējams, savus tautiešus no bojā ejas, labu laiku bija ierīkojis atveseļošanās punktu. Atceroties, tur bija pulkvedis, leitnants Lapsa, vienkārši kareivji - Rotkājs, Līgeris, Irbenieks un vēl daudzi citi. Tas viss bija darīt tā nemanāmi un paklusām, lai nekaitinātu krievus."
Atmiņas par Eslingenu
[Red. Ligita Kovtūna, māksl. Zane Neimane],
2017. Vesta LK, - 150 lpp.,il., faks.,
ISBN 978-9934-511-40-0
Laura Putāne: Cik ir Eslingenas stāstu? "Tieši tik daudz - gandrīz seši tūkstoši, cik latviešu Otrā pasaules kara beigās nonākuši bēgļu gaitās Vācijā, tika izmitināti Eslingenas bēgļu nometnē "Kalna kolonijā", jeb tā dēvētajā Pārdaugavā, pilsētas daļā otrpus Nekāras.. Izkliedēti, bet atkal satikušies. Nozīmīgs ir katrs stāsts, gan kā vēsturiska liecībapar sabiedrības sociālo, politisko un reliģisko situāciju pēckara gados, gan kā stāsts par mūsu tautas ceļiem, gaitām un likteņiem."
Atmiņas par maniem dienesta laikiem
no 1943.g. 18.maija līdz 1946.g. 1.aprīlim
[Red. Ināra Karlsone, māksl. Andrejs Zīle],
2001. - 147 lpp., il., ģim.,
ISBN 9984-643-3-1-X
Par latviešu jaunekļiem vācu darba dienestā Jura Barkāna atmiņas ir pirmās līdz šim publicētās. Daļējii aizpildās baltais lauciņš kara laika vēsturē. Autors stāsta arī par dienestu leģionāru rindās, par kapitulāciju, par atrašanos gūstekņu nometnē Lietuvā, Žagarē un Gulagā.
priesteris - moceklis
Vladislavs Litaunieks
[Sast. Zaiga Melkerte, Maneta Anševica],
Rēzekne, 2005,
Rēzeknes- Aglonas diacēzes kūrija,
ISBN 9984-19-831-6
"...Materiālu nav pārāk daudz, bet šajos materiālos apkopotas liecības, kuras sniedza aculiecinieki. Vēl šodien cilvēku atmiņās šīs ciešanas sāpīgi deg sirdīs un ir dziļi skārušas liecinieku dvēseles stīgas. Prātam neaptverama nežēlība. Vārdos neizsakāma, rakstā neuzrakstāma. Katrs lasītājs pats tagad ar šīm liecībām var iepazīties."
Būt tumsā gaišam
[Sakārtoja Viktorija Kalniņa],
Iesp."Madonas poligrāfists", 94 lpp.
Anda Līce: "Ēvalda Lodziņa atmiņas var lasīt kā detektīvstāstu, tik daudz tajā gluži neticamu situāciju, notikumu un vairākkārtēju brīnumainu izglābšanos. Bet to var lasīt arī kā veselas paaudzes traģēdiju."
Impērijas bijušā pilsoņa raibā dzīve
Patiesi stāsti un pārdomas
[Red. A. Auziņš];
Rīga, 1994, - 136 lpp.,
ISBN 9984-556-04-2
Kā saka autors: "Grāmata uzrakstīta 1986.gadā, bet gaismu ieraudzīja krietni vēlāk, tāpēc arī tās saturs dažās vietās ir bez atmodas laika sajūsmas, drošības un atklātuma izteicieniem... .
Jāsaka, ka arī Vācijā kopš pirmās dienas tieku KGB aģentu izsekots un traucēts, kas vēl turpinās..."
Ārpus Padomju koncentrācijas nāves nometņu žoga
Rīga, SOL VITA, 1995. - 191 lpp., Grāmatā ievietotas Tālo Austrumu un Vaņino kartes.
Anšlāvs Eglītis: "Grāmata sevišķi interesanta tāpēc, ka to sarakstījis brīvs pilsonis, brīva līguma darbinieks, strādādams Vaņino ostā, Sibīrijas Austrumu piekrastē, ziemeļos no Vladivostokas. Vaņino bija caurlaides osta daudziem miljonu ieslodzīto, kurus padomju vara transportēja uz Magadanas un Kolimas apgabala zelta raktuvēm u.c. raktuvēm un meža darbiem. Liniņš stāsta dzīvi, krāsaini, sniedzot jo plašu tiešās pieredzes un faktu materiālu."
Ešelons dodas uz Vorkutu
Talsi, 1993. - 110 lpp.,
Iespiests "Talsu tipogrāfijā".
"Mans arests mani sevisķi nepārsteidza, jo ar ko tad es atšķiros no saviem brāļiem? Mēs taču visi bijām mācījušies, strādājuši un dzīvojuši valstī ar citādu iekārtu, tradīcijām un uzskatiem. Mani pārsteidza tas, ka kopā ar mani arestēja arī manu sievu un četrus gadus vecais dēls palika bez vecākiem, pilnīgi svešu cilvēku rokās."
Par ko?
[Sast. Juris Urtāns; māksl. Rihards Delvers],
2015, "Nordik", - 286 lpp., il.,.,
ISBN 978-9984-854-67-0
"Beidzot mūsu vilcieni ar izsūtītajiem sasnieguši Maskavas pievārti, staciju Babiņino. Toreiz mums šāds vārds bija svešs, bet drīz vien, kad no lopu vagoniem bija izkāpuši un izdzīti simtiem un tūkstošiem latviešu, vārds Babiņino ceļoja no mutes uz muti... Mums visiem pavēlēja stāties rindās pa astoņiem . Redzami gandrīz tikai vīrieši... Tad mūsu bēdīgais gājiens sākās. Nevaru droši pateikt, cik mūsu bija, bet tūkstotis nebūs pārspīlēts... Esam jau pavēlu vakarā pārsūtīšanas punktā, bijušajā Juhnovo muižā. Noguruši, netīri, dažam pat kāja tulznās. Apkārt dzeloņdrātis, torņos sargi ar ieročiem, speciāla caurlaides telpa un tai blakus vārti. Reiz sāku uzmanīgāk apskatīt savu lāvu. Uz tās bija rakstīts kāds polisks uzvārds un vārda pirmais burts, bet zem tā datums. Kad ieskatījos, arī uz citām lāvām bija poļu, turklāt bieži vien virsnieku, paraksti un datumi. Bet nepagāja ilgs laiks, kad mēs atkal kājām atgriezāmies Babiņino un mūs sēdināja vagonos, lai vestu uz īsto pārsūtīšanas punktu - Soļikamsku."
Bērnības akā skatoties
Latviešu nacionālā partizāna piezīmes
Kārļa Tomariņa datorsalikums,
Rīga: [b.i], 1998. - 47 lpp.
Jo esam latvieši
[Red. Valters Grīviņš; vāks Andris Keišs],
Rīga, 2000. - 277, [1] lpp., il., ģim.,
ISBN 9984-4939-80-4
Grāmatā ir lasāmas to cilvēku atmiņas, kuriem izdevās izdzīvot, strādājot vergu darbu krievu okupantu nāves nometnēs, izsūtījumā Sibīrijā, atrodoties pastāvīgu draudu ēnā savās mājās, laikā, kad cīņā pret iebrucējiem vai to nomocīti gāja bojā un izklīda pasaulē ap 300 000 latviešu.
Latvijas klusie varoņi
[Red. Antra Mieze; māksl. Daiga Brinkmane],
[Rīga], - 198 lpp., il., ģim., faks.,"Vesta LK",
ISBN 978-9934-511-37-0
"Šī grāmata ir kolosāla, rūpīga darba rezultāts. To lasot, paveras skats uz Latvijas likteņgaitām divu okupācijas varu spēlēs. Eduards Anders un Kārlis Avots: abi šie dzīvesstāsti vien ir himna cilvēcībai."
Franks Gordons - publicists
Zaļo cietokšņu varoņu piemiņai
Abrenes apriņķa nacionālā partizāna, izlūka -
sakarnieka Jāņa Barkovska "Smilgas" atmiņas.
[1944.g.20.11 - 1949.g. 23.09.],
2002, Balvi: [b.i], - 160 lpp.,il.,kartes.
"Gribu atmiņās atgriezties un garā pārstaigāt tās vietas, pabūt tajās pēdās, kas ar klusumu nav noklusējamas, ar arkliem nav aparāmas, ar lāpstām nav aprokamas, nav iznīcināmas, ne ar citām pēdām samaināmas. Izbristo purvu slīkšņas un izstaigātie lielie mežu masīvi no Ziemeļlatgales līdz Dienvidvidzemei, Dzērbene - Veselava, prasīja vairāk nekā cilvēks spēja."
Mani šausmu piedzīvojumi G.P,U. cietumos padomju Krivijā
Atkārtots autora izdevums pēc 1934.gada pirmizdevuma, Rīga, 1991.- 56 lpp.,
Latvijas komunisti starpkaru laikā alka pēc laimīgās padomju zemes. Pagrīdnieks H. Bogomolovs nelegāli šķērsoja Latvijas - Krievijas robežu. Tur viņu GPU skolā apmāca pagrīdes un graujošas darbības praksei, bet drīz vien arestē un sākās "laimīgā dzīve" GPU cietumos.
"GPU cietums ir vislabākās zālesporet gaidīto komunismu... Es esmu bijis valstī, ko savā ideālismā uzskatīju par īstu nākotnes valsti. Bet tur iesmu redzējis tikai visļaunāko... Veselas paaudzes tur iznīcina sociālās nākotnes vārdā. Iznīcina bez žēlastības, ar neatlaidību un cietsirdību, kādu spēj parādīt tikai komunisti."
Kurzemes cietoksnis II
Septiņi mēneši Kurzemes cietoksnī
1954. Kopenhāgena, - 222 [2] lpp., pers.reģ.,
207. - 219. lpp, Izd. "Imanta".
"Sevišķi daudz vācu okupācijas laikā iznīcināja mūsu muzeju un arhīvu vērtības. 1944.gada vasarā lielāko daļu muzeju un arhīvu evakuēja uz Vāciju un Kurzemi. Bet ļaunākais bija tas, ka vācu ierēdņi daudzas vērtības pievāca personiskām vajadzībām. Piemēram: Valsts vēsturiskā muzeja Liepājas nodaļu vācieši, kas uzdevušies par Rozenberga pilnvarotiem, vienkārši izlaupījuši. Visas vērtīgākās mantas septembra mēnesī sametuši kādā automašīnā, dzintara izstrādājumus un saktas kabatās un aizbraukuši."
Atmiņas un atziņas
Māksl. Vita Lēnerte; red. Ingrīda Mičāne],
2006. - 99 [4] lpp., [10] lp., il., fotogr.,
ISBN 9984-38-074-2
"Slimnīca bija Liepājas Kara ostā, ar vācu personālu. Liepājā vispirms biija jāiet uz pirti, tad uz slimnīcu. Smagākus gadījumus vedu ar auto tieši uz slimnīcu. Ceļa dokumenti bija uz mana vārda, kaut grupā bija arī augstākās dienesta pakāpes. Tur kārtoju arī apbedīšanas dokumentus, iznāca darīšana arī ar piederīgajiem. Slimnīcā bija arī acu ārsts un zobārsts. Kārtojot mirušo dokumentus, konstatēju, ka Latviešu leģionā locekļi nav SS vīri. Vācu SS locekļiem bija īpašs SS reģistrācijas numurs, kāda latviešiem nebija."
Reminiscences
Tā toreiz bija
Otrais pasaules karš 1930. - 1945.
Atmiņas, [biblgr. 122 lpp.],
Izd. Sava grāmata. 133 [1] lpp., fotogr.,
ISBN 978-9934-582-44-8
Midziņu ciema Jūlijs Rīgā un Vorkutā
[Red. Lolija Soma; diz. Iveta Busse],
Rīga, 1993. - 125 lpp., ģim.,
ISBN 9984-000-15-x
"Zēnība Kurzemes jūrmalā, dēkaina jaunība pašā Rīgas viducī, brieduma gadi izsūtījumā - tādi treji loki, caur kuriem O.J.Ciemiņš mūs izvadā ar apbrīnojamu uztveres svaigumu un humora izjūtu: "Zilupe!.'Pēc septiņpadsmit gadiem spēru kāju uz dzimtenes zemes. Dzimtene dārgā. Nu atkal esmu mājās. Tāpat kā daudzi paņēmu sauju dzimtenes zemes un skūpstīju to."
Pulkvedis-leitnants Arturs Jansons
Atmiņu un vēsturisko faktu apkopojums. [Teksts Indulis Dišlers; pēcv. Laimonis Rutks],
Rīga, 1998. - 95 lpp.,949474.3)., 1914/1918.
"Latvijai ziedots mūžs. Latvijas nacionālā karaspēka Kalpaka bataljona pirmās brīvprātīgās kaujas vienības Cēsu rotas dibinātājs un pirmais komandieris. Artura Jansona 105. un Cēsu rotas 80.gadskārtā atskatoties. Apkopojuma autors aplūko Artura Jansona dzīves un kauju ceļu. Īpaši trauksmainajos Latvijas valsts tapšanas gados. 1941.gadā komunistu noslepkavots centrālcietumā."
Ar naidu sirdī
[Aut.. red. māksl. L.Kešāne],
Rīga, Pētergailis, 1995. - 221 lpp., il., ģim.,
"Dažus vārdus par to, kā tapa manu atmiņu un pārdomu darbs. Tas notika 1988.gada ziemā. Daži drozminieki sāka pacelt balsis un vēlējos tām pievienot arī savējo. Negribēju, ka man kaunā būtu jānolaiž acis par Latvijas brīvību kritušo brāļu un māsu priekšā, kad sastapšos ar viņiem Aizsaules ceļos. Tā būtu nodevība."
Dienasgrāmata
No 1944.g. 19.septembra līdz 2013.g.
[Arī par Zēdelgeimu, - [Melburna],
[2015], - 134 lpp., fotogrāfijas
"1945.gada 3.septembrī, mēs sasniedzām gūstekņu nometni "Cedelgheim", un pirmais iespaids par to: "Atkal mantu kontrole. Izvietoja mūs šķūņos, bijušajās munīcijas noliktavās. Katrai ēkai apkārt bija zemes valnis. Gūstekņu nodarbināšanai bija ar spaiņiem jāpārnes zeme no vienas vietas uz otru, tad atkal uz citu, bezjēdzīga darbība." .
Latviešu leģionāri
Fotogrāfiju albums ar latviešu
leģionāriem.
Daugavas Vanagi, 400 lpp.,
ISBN 9984-19-762-3
"Jāatceras, ka svešā kauju tērpā latviešu karavīri cīnījās arī Brīvības cīņās (1918 - 1920), sadarbojoties ar vācu militārajām vienībām Latvijā, kaut ar latviešu zīmotnēm (līdzīgi leģionāriem) Oskars Kalpaks un Jānis Balodis izcīnīja savai tautai brīvību".
Rolands Kovtuņenko
Lielā sāpju draudze
[Vāka zīm. I.Alksnis[, 1943. - 1777. [3] lpp.,
[Rīga], IZD. "Tautas palīdzība"
"Ešelona sastāvs bija ļoti raibs. Vagonos ieslodzītie bija nacionāli domājoši karavīri, virsnieki, aizsargi, sabiedriskie darbinieki un citi patrioti - ierēdņi, tirgotāji, skolotāj un studenti, visi čekas likuma 58.panta upuri. Šo notiesāto starpā bija arī kriminālnoziedznieki - jaunie čekas kalpi, kas brauciena laikā, tāpat vēlāk, nometnē pat par puspaciņu papirosu nekautrējās nodot ne jaunekļus, ne sirmgalvjus. Viņu nodevīgo ziņojumu rezultātā pastiprinājās čekistu sardze ik stacijā vai pieturas punktā."
Latvju virsnieks Nr. 35473
[Priekšv. Māra Zālīte, iev. aut. Jānis Lejiņš],
Rīga, Karogs, 1990. - 255, [1] lpp.,ģim.,
UDK 84 L7 - 4 Ga 042
"Gabris ir dienējis Latvijas armijā virsnieka pakāpē. 1941.g. 14.jūnijā viņu kopā ar vēl apmēram 500 latviešu virsniekiem Litenes nometnē arestēja un izsūtīja uz Noriļsku, kur viņš pavadīja 10 gadus stngrā režīma nometnē. Roberts. Gabris ir viens no retajiem, kam izdevās atgriezties no padomju nāves nometnēm. Šo atmiņu stāstu viņš sāka rakstīt 1973.gadā - "lielās klusēšanās laikā" un radīja patiesu dokumentālu šausmu romānu". "Visu svaru esmu licis us to. lai vienkāršiem vārdiem mēģinātu uzzīmēt patieso Golgātu. Te visas lietas, vietas, gadi, datumi un cilvēki ir īsti, nekas nav sadomāts." Roberts Gabris
Latvju virsnieks Nr. 35473
[Red. Aija Lāce; priekšv. Māra Zālīte],
2000, Domas spēks, - 327 [1] lpp.,
ISBN 978-9934-8395-0-4
"Dokumentāls stāsts par Latvijas armijas virsnieka likteni - pēc aresta Litenē, desmit gadus piedzīvojis Noriļskas soda nometnes šausmas, izdzīvoja, atgriezās savā pagastā; šis dzīvesstāsts pirmo reizi izdots 1990.gadā un pēc dažiem gadiem tās tulkojums angļu valodā "Norilsk- Baltic Katyn". Roberts Gabris piedalījās Trešās Atmodas kustībā, darbojās Latvijas Tautas frontes vietējā nodaļā, 1999.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
"Mūsu ešelonam izrādās kādi 50 vai pat 60 vagoni. Lai Dievs žēlo - tik daudz mūsējo virsnieku apcietināts! Ar bezdrāts telefona palīdzību uzzinām, ka esam 500 latviešu, 250 lietuvju un tik pat daudz igauņu virsnieku."
Mijkrēslis mikrorajonā
[Red.Ligita Kovtuna, Rita Runce; māksl.Daiga
Brinkmane, foto Gvido Kajons], "Vesta LK",
2014. - 128 lpp., il., faks.,
ISBN 978-9934-511-07-3
"Franka Gordona īsais romāns ietver sevī daudz vairāk, nekā pateikts grāmatas 128 lappusēs. Tiem, kuri šos sarežģītos laikus pārdzīvojuši, nāks prātā pašu pieredze un atdzīvosies jautājumi, kā to varēja paciest? Kā varēja izturēt neatkarīgās Latvijas galu, pazemošanu un ciešanas, kas sekoja tūlit pēc tam un ilga pusgadsimtu."
Bez rokām Sibīrijā
[Sak. Guntiņa S; sar. Andris Briedis],
Valmiera, 2007. - 111 lpp., [9] lp., ģim., il.,
ISBN 9984-3906-6-7
"Miervaldis Grabovskis, kara invalīds bez rokām, smagi ievainots, ar vāju redzi, stāsta par savu dzīvi no agrās bērnības līdz sirmam vecumam. Viņš ir ļoti īpašs cilvēks, nevienam citam līdzīgs, ar ļoti latvisku, ļoti skarbu likteni.
"Neredzīgo karavīru bibliotēku deviņdesmitajos gados pārveda no Vācijas un nodeva Latvijas Neredzīgo bibliotēkas pārzināšanā - Rīgā."
Kareivja gaitas Latviešu leģionā
[Red. Valentīna Unda; diz. Stella Elksne],
2012. - 319, [1] lpp.,il., ģim., faks., sh.,kartes,
ISBN 9789-9842-921-06
"Grāmatas pamatā ir Pētera Stabulnieka patiesu atmiņu pieraksti par leģionā pavadīto laiku un vēlāk izsūtījumā. Pēc tam seko šo notikumu apraksts plašākā kontekstā, no plašāka skatpunkta. Grāmata iepazīstina ar Pētera Stabulnieka gaitām karā un pēc tā un dod ieskatu par leģiona cīņām vispār."
Gaidi mani atkal mājās
[Red. Liene Akmens; diz.Agris Jansons],
[Tukums], 2012. - 128 lpp., il.,ģim., kartes,
ISBN 9789-9844-955-2-1
Atvaļinātā komandleitnanta Māra Grīnšteina grāmata ir jauns papildinājums Latvijas militārās kara vēstures notikumos. Tā sniedz ieskatus un datus no pašu kauju dalībnieku un aculiecinieku komentāriem.
Avju gans no Jaunarājiem
[Iev.,3.-4. lpp., sar. Jānis Vilberts Kļaviņš],
Zviedrija, Autora izdevums, 1980. - 215., il.,
Mācītājs H.M.Grīvāns izsmeļoši apraksta četrkārtīgas apcietināšanas, pratināšanas un izsūtījumu soda nometnēs. Okupācijas spaidu darbi parādās visos sīkumos un pilnā konkrētībā.
Klāvnieki
Romāns
[Izd. Atauga, 1998. - 198 [2] lpp.,
Isbn 9984-9301-0-6
Vēstījums par otro dēlu un viņa abiem brāļiem, arī par tēvu, kas sirmos gados mēģināja apjēgt ģimenē notikušo. Un būtībā tikai šo divu redzes viedokļu krustpunktā, šo divu atziņu sadursmē kristalizējas laikmeta lielā sadursme.
Jauns un traks tu, puika, esi bijis!
Ģimnāzista, lauku izpalīga, leģionāra atmiņas.
[Kor., red., Gunita Dravniece],
"Jelgavas tipogrāfija", - 141 lpp.,
"Būšu laimīga un pateicīga atradējam, kurš Elejas Skursteņu skolas remonta laikā atradīs kafijas kārbiņu ar visām SS regālijām un minētajiem apbalvojumiem"
Mans neparastais dzīves stāsts
[Viļņa Heinrihsona vāka noformējums,
priekšv. aut. V. V. Heinrihsone],
Rīga: [b.i.], 2002.- 244 lpp.,[26] iel.,lp., il., ;ģim,
"Tā nu viņš rakstīja, viemā elpas vilcienā, neko nelabojot, rakstīja 76 gadu vecumā, it kā garīgu patvērumu meklēdams, it kā sajūtot nenovēršamās likteņa stundas tuvošanos. Savas atmiņas veltījis saviem bērniem, reizēm klusi ieminēdamies, ka vēlētos tās redzēt izdotas grāmatā."
Vēstures traģiskie sirdspuksti
[Red.Liliana Cirse, vāka diz. Silvija Silāne],
Dobele, 009. - 136 lpp., [5] lp.,
"Šoreiz viņš nāca gausi, jo vilka baržu (liellaivu). Tā piķa melna, zema, pieplakusi ūdenim ar aizrestotiem lodziņiem, trosē vilkās aiz vecā kutera. Kāds matrozis izmeta laipu. Pa to krastā nokāpa pelēki un skrandaini cilvēki. Kāpjot augšā pa stāvo krastu, tie vairākas reizes atpūtās. Dažs atspiedies uz kūjas, cits, līdzsvaru gūstot, balstījās uz akmeņiem celiņa malās."
Brokastis Ziemeļos
[Red. Arvis Grods; māksl. A.Stankēvičs],
Rīga, "Liesma", 1992. - 142 [2] lpp., il.,
ISBN 5410-009-97-5
"...šorīt es beidzot saņēmu Tavu vēstuli, paldies par to. Aiz laimes, aiz prieka visu dienu staigāju apskurbusi. Kājas man ļogās un pinas, priekšmeti veļas no rokām. Tas, kas šķietas nolikts pa ņēmienam, pēc mirkļa vairs nav sameklējams. Galvā domas spieto, tur valda īsts juceklis, vienu brīdi slauku asaras, citu brīdi smejos. Tavas vēstules atnāk tik reti, tik reti... Man jau sen sajucis vēstuļu skaits. Līdz šim manas vēstules bija palikušas bez atbildes. Tāpēc man visu laiku krūtīs tvīka sīka cerībiņa, ka mūsu tētis vēl varētu būt dzīvs. Pirms nedēļas arī es saņēmu no Soļikamskas atsūtītu nāves vēsti. Mīļais dēls, Tavs tēvs esot miris 1942.gadā. Nāves cēlonis - plaušu karsonis, tāpat kā visiem pārējiem... Manu mīļo puisēn, Tev jāzina, ka es dzīvību vēl velku vienīgi Tevis dēļ. Divi vien esam palikuši..." No mātes vēstules uz ziemeļu nometni Sibīrijā izsūtītajam dēlam.
Brokastis pusnaktī
[Red. Vija Jugāne; māksl. Ģirts Semēvics],
Rīga, 1995. - 144 lpp.,Izd. "Preses nams",
ISBN 9984-00-152-0
Grāmata veltīta cilvēkiem, kas spēja (un arī nespēja) saglabāt gara spēku visbriesmīgākos, fiziski un garīgi iznīcībai radītos apstākļos - Sibīrijā, uz kurieni stāstu centrālais varonis, tiek izsūtīts 1941.gada 14.jūnijā, kad jākārto pēdējais eksāmens ģimnāzijā.
Mans ceļš uz manu Golgātu
Atmiņu vēstījums par sevi un savējiem.
[Arnolds Jansons, red. un iev. aut.; atb. par izd.
Veronika Lāce], Izd. "Sol Vita",
Rīga. 1995. - 279 [1] lpp.,
ISBN 9984-556-10-7
Taigas likums
Tetraloģija
1995. {Talsi], - 107 lpp.,
"Pabraucām garām Novosibirskas stacijai. Tālāk rītos jau sākām sastapt pretī braucošos ešelonus ar zaldātiem, kurus pārcēla no Mandžūrijas apvidus uz Piemaskavas fronti. Tie militāristi domāja, ka mēs esam kara laika bēgļi un ar žestiem rādīja mierinot: sak, kad "bēgļi" uz rītiem brauc, tad "boici" - uz Rietiem, bet vēlāk būs otrādi."
Brīvības ēnā
Vēsturisks romāns
[Linkolna, Nebraska[,
Gauja, 1985. - 145 [1] lpp., il.,
"Mazas mājiņas priekšā gulēja jauns vācu virsnieks. Viņa sudraba uzpleči bija norauti un nosviesti zemē, bet viņa krūtis joprojām greznoja medaļu atgriezumi. Mājas dārziņā starp diviem ziedošiem ķiršu kokiem kāds vecītis raka bedri. Salīkusi un sakrunkojusies sieviete pietipināja pie mums un lūdza, lai mēs nostājamies rindā un nosedzam ielu, lai žandarmi, ja tie nāktu, neredzētu, ka viņi velk uz bedri dēla līķi."
Mēs neaizmirstam
[Vāka dizains Artūrs Hnikins],
2010. - 324 lpp., il., portr., tab., biblogr. 321 lp.
"No stāstītāju atmiņām daudz uzzināts par leģionāriem, par padomju laika apcietinātiem, par nacionālajiem partizāniem un to atbalstītājiem, kas līdz šim tika noklusēts."
Nolemtība
Par Riharda Kalniņa dzīvesziņu.
[Sar. Biruta Driķe; vāka foto A. Reinholds],
Talsi: [b.i], 2002. - 371 [1] lpp., il., portr.,
"Autora jaunības gadi sakrita ar pagājušā kara laiku, ar "Kurzemes katlu" un turpinājās nebrīvē vairāk nekā deviņus garus cietuma un trimdas gadus. Autors atceras bērnības un puikas gadus dzimtajā pilsētā Talsos. Viņa rakstītie dzejoļi kļuvuši par tautā iemīļoto dziesmu vārdiem."
L - 234
[Red. Sarmīte Katkēviča; māksl. Andris Kalniņš],
Rīga, Avots, 1991. - 50 [1] lpp.,
ISBN 5401-006-66-7
"Kur radās spēks pārciest morālos pazemojumus un fiziskās mokas? Stiprināja sīksta ticība, ka viņš atgriezīsies mājās. Ilgas pēc dzimtenes neļāva vaļu bezcerībai, lai gan nāca arī pavisam melni brīži.
Notiesāts kā nepilngadīgais, bez atlaides pavada deviņus gadus padomju soda nometnēs Ziemeļos Komi APSR. Kā teica viens no viņa izmeklētājiem: "mums tikai jūs jāsaņem - kaut ko jau "piešūsim". Staļina impērijai vajadzēja vergu darbu.
Latviešu fotogrāfi - kara liecinieki
[Zin. red. Jānis Tomaševskis; red. Cilda Redliha],
2019. - 239 lpp., izd. "Neputns".
"Jo vairāk laika mūs attālina no notikumiem, jo grūtāk ir iegūstama informācija par tiem. Šajā grāmatā ir stāsti tilai par nelielu daļu karā ierauto fotogrāfu, bet arī par viņiem iegūt dokumentāli precīzus datus nemaz nebija tik viegli."
Latviešu leģions - varoņi, nacisti vai upuri
[Sastādījis
Andrievs Ezergailis, no angļu val.
tulk. Inese Skrīvele, red. Ināra
Stašulāne,
māksl. Ināra Jēgere], Rīga, 1998.
ISBN 9984-601-25-0
“No ASV Valsts Nacionālā arhīva kara
noziegumu izmeklēšanas materiāliem 1945. – 1950. Pēc ASV Pārvietoto personu komisijas slēdziena “Baltijas ieroču vienības (Baltijas
leģioni) to mērķa, ideoloģijas, darbības un sastāva kvalifikācijas ziņā ir
uzskatāmas par savrupām un no vācu SS atšķirīgām vienībām, tādēļ komisija tās
uzskata par ASV valdībai naidīgu kustību... “.A.Ezergaiļa apkopotie dokumenti papildināts ar pielikumu - PSRS VD tautas
komisāra Merkulova 1943.g. slepenais ziņojums J.Kalnbērziņam un V. Lācim par
Latviešu leģiona formēšanu, no kura redzams, ka jau kara laikā PSRS slepenajam
dienestam bija zināmi visi tie fakti par leģionu, kas pēc kara trimdas
latviešiem bija jāpierāda angļu un amerikāņu iestādēm.”
Mores kauja bloks
[Red. Rolands Kovtuņenko; sar. A.M. Mežmalis],
Rīga, 2009. - 144 lpp., il., ģim., kartes, faks.,
ISBN 9789-9843-397-3-2
"Kaujas līdzsdalībnieka, kaujas virsnieka stāsts, kurš piedzīvoja ne vien Otrā pasaules kara smagos kauju notikumus, bet arī gūstu, izsūtījumu un Gulagu.1.grāmata "Neatzītie karavīri" tapusi pēc vairāku gadu darba, tās sastāvdaļa ir arī šī grāmata. Tajā autors attēlo un raksturo ne tikai latviešu leģionāru varonību, bet arī latviešu tautas likteni drūmajā un iznīcinošajā Latvijas valsts vēstures posmā." 2.papildināts izdevums.
Neatzītie karavīri
[Red. Uldis Bormanis; māksl. Vilnis Didrhsons],
Rīga, "Aplis", 2004. - 334 [1] lpp., [8] lp., iel.,
ģim., faks., kartes, notis, Bibliogr. 318 lpp.
ISBN 984-101-84-3
"R. Kovtuņenko pārdzīvoja ne vien smagos kauju notikumus Otrajā pasaules karā, bet arī gūstu, izsūtījumu, Gulagu un 1955.gadā atgriezies civilā dzīvē. Autors ir viens no Latvijas Karavīru biedrības dibinātājem, ilgu laiku bijis Nacionālo Daugavas Vanagu priekšnieks. Šobrīd ir Latviešu Virsnieku apvienības Valdes loceklis.
Leģionāra atmiņas
[Red. Guntis Štamers; māksl. Uldis Freimanis],
Rīga, 1995. - 139 lpp., ģim.,
"Man pašam laimējās. No trīsdesmit mēnešiem, kurus es kara laikā pavadīju kara ietērpā, tikai nepilnus trīs 1945.gada ziemā biju frontē Kurzemes cietoksnī. Bet ar to pietika, lai redzētu un iepazītu nāvi, lai zinātu, kas ir nāves bailes, kas ir asinis, utis, vairākas dienas bez uztura, bez atpūtas, bez šāviena trokšņiem."
Likteņa nolemtie
[Vāka māksl. Didzis Cinovskis], Autora izdevums,
Tukums, 2007. - 333, [2] lpp., iel., il.,
ISBN 0789-9849-69-01-5
"K.Krustkalns atmiņās stāsta par saviem laikabiedriem, likteņa nolemtajiem. Krievu okupācijas režīmā nodevīgā veidā gāja bojā mūsu brašie virsnieki, deportēja tūkstošiem nevainīgu ļaužu, šķēla tautas vienotību. Dokumentālais stāstījums paliks kā gaiša piemiņa K.Krustkalna biedriem, kurus vienoja drosme un cīņas spars par Latvijas brīvību."
Mēs savu jaunību neizvēlējāmies
Latvija - Vācija - Tālie Austrumi: romāns.
[Kārlis Krustkalns - [B.v], 2001. - 507 [2] lpp.,
ISBN 9984-192-20-2
"Autora izglītību Tukuma komercskolā pārtrauc karš - jākļūst par karavīru. Pēc kapitulācijas jaunais leģionārs nonāk amerikāņu lēģerī, tad ar angļiem. Dzimtenes alku mudināts pārbrauc uz padomju zonu. Tiek apcietināts un ievietots krievu lēģerī, tad ilgais un grūtais ceļš uz Tālajiem Austrumiem un dzīve tajā."
Tā tas sākās
Īsa autobiogrāfiska apcere.
[Vāka diz. Zigurds Kalmanis], Talsi, 2011.,
- 122 lpp, [1] iel. lp.,tab., il., ģim., karte,
ISBN 9789-9348-171-7-5
"M.Kupčs savas dzimtas dzīves gājumu ieskicējis šajā apcerējumā. Atmiņās stāstīts par bērnību un skolas gadiem, sarkano teroru, vācu okupācjas periodu, izsūtījumu astoņu gadu garumā un atgriešanos dzimtenē."
Atmiņu ceļos
[sast., red. Andrejs Mičerevskis, red. Janīna
Kursīte: māksl. Pāvils Šēnhofs], Rēzekne,
1994. - 175, [1] lpp., [4] lp. iel., il., ģim.,
Atgriežoties Latvijā: "Jau pēc atgriešanās Rīgā es joprojām izjutu čekas "rūpes" par sevi. Piemēram, sešdesmitajos gados es strādāju par kurinātāju Rīgas Civilās aviācijas institūtā. Tur nostrādāju apmēram pusgadu. Kādu rītu mani vienkārši nepielaida pie darba. Kad es prasīju, lai man paskaidro, kāpēc es tieku atbrīvots, man pateica, ka tāds esot rīkojums no augšas."
Karavīra ceļš
[Sast. Guntars Kalnājs, Jānis Vasiļevskis;
red. Zigurds Kalmanis, Talsi, 2015. - 202 lpp.,
ISBN 978-9934-513-18-3
"Tieši manā dzimšanas dienā 4.februārī saņēmu telegrammu, nekavējoties ierasties Rīgā un stāties majora R.Kociņa rīcībā, kuram uzdots formēt jaunu 6.latviešu grenadieru pulku. Es vēl dažas dienas novilcināju un, kad sieva, piecēlusies no slimības gultas, sāka staigāt , devos uz Rīgu."
...Te maldu putni kliedz
[Red. Valentīna Unda], Rēzekne,
2006. - 216 lpp.,
ISBN 9984-29-109-x
"Tikai pabraucot no Baltinavas nepilnus divus kilometrus uz Briežu ciema pagasta pusi, atrodas Keišu ciems. Pašā ceļmalā, Supenkas upes ielokā, stāv krusts - un akmenī ir iekalti vārdi: "Šeit bija pirmā Baltinavas baznīca 1695 - 1769."
Aizbraucēji un palicēji
[Red. Valentīna Unda; diz. Stella Elksne],
2012. - 144 lpp.,
ISBN 978-9984-29-221-2
Ar domu par Latviju
"Bija tikai trīs citas iespējas. Vācieši visus vīriešus ķēra darba klaušās uz Vāciju, bet, kas pieteicās pats, tam atļāva ņemt līdzi ģimeni. Kurzemē nedrīkstēja palikt neviens, kam tur nebija mājas. Vīriešiem bija iespēja tikt mobilizētiem leģionā vai rakt ierakumus frontes joslā. Pārāk mīlēju savu ģimeni , lai šķirtos, ja bija kāda cita iespēja. Draugs Rūdolfs Saulītis, ko krievu armija bija pārsteigusi Daugavas labajā krastā, bija pārpeldējis Daugavu un mani apmeklēja Usmā. Viņam kā vienmēr bija dēkaini plāni, kuriem es ģimenes dēļ pievienoties nevarēju. Stāstīja par krievu briesmu darbiem, kuriem par upuri kritusi viņa sieva."
Bertrams Rozenbergs
[Red.Ieva Gundare, Ligita Kovtuna; kor. Anita
Mieze; māksl. Daiga Brinkmane],
Rīga, 2016. - 119 lpp.,
ISBN 978-9934-511-36-3
"Grāmatā izmantota rakstība, ko 20.gadsimta sākumā profesora Jāņa Endzelīna vadībā izstrādāja Rīgas Latviešu biedrības ortogrāfijas komisija. Šādā veidā rakstīja gan grāmatas autore, gan tās galvenais varonis Bertrams.Rozenbergs. To apstiprina arī pēc apcietināšanas krimināllietā citētais viņa pēdējais vārds: "Es uzskatu padomju varu Latvijā par nelikumīgu, tāpēc sevi par PSRS pilsoni neuzskatīju un neuzskatu, žēlastību no tiesas neprasu, bet prasu godāt taisnību pēc romiešu tiesībām."
Dēla gadsimts
Autora mūžs literārā tēlojumā.
[Māksl. Andris Nikolajevs],
Rīga, 2006. - 480 lpp.,
ISBN 9984-9305-5-6
"Manas bērnības gadu atmiņu atvaros iegremdētas epizodes un sarunu fragmnti, kas skāra ģimeniskas, saimnieciskas, arī politiskas lietas. Protams, daudz ko toreiz nesapratu, dzirdētais, redzētais tagad sakļaujas ar dažu bērna uztverei, apziņai tuvu notikumu. Bet šis apstāklis nemazina tālo gadu izgaismošanas patiesību."
Par Latviju
Karavīra dienasgrāmata
[Harijs Kodols, iev.3. lpp., aut. M. Ābols],
Rīga, 1992. - 96 [7] lpp., ģim., faks., karte,
1945.gada 4.janvāris: "Pozīcija atradās iepretim Rumbām, Ziemeļaustrumos no Jāņukroga, mežā. Mūs pamatīgi apstrādāja smagie ieroči. Mūsu izlūkgrupa, kaprālis Salaka, pārsteidz vaņkas, trīs nošauj, četrus saņem gūstā, arī "maksi" un pat šautenes. Mūsu kaimiņi pa kreisi pārgājuši uzbrukumā. Izdodas sekmīgs."
Latviešu leģionāru dziesmas
[Sastādītāja E.Roze, 1990. - 31 lpp.,
izdevējs Latvijas Kultūras fonds
"Zem mūsu kājām lielceļš balts,
Uz Latviju tas ved."
Ekshumācija
[Red. Velta Duka; māksl. Imants Krepics],
Rīga, 1990. - 475, [2] lpp., [8] lp.,iel., il., ģim.,
ISBN 5-410-00691-7
'Ešelonos ap četri simti trīsdesmit vīru, katrā no lielajiem vagoniem - pie sešdesmit, pusvagonā mazāk. Sspiestība, negants karstums. Vieni atlaižas uz grīdas, citi uz koka nārām. Ešelons, naktī un labu tiesu no nākamās dienas nostāvējis Gulbenē, uzņem gaitu Rīgas virzienā. Šķirotavā pieved klāt Mangaļsalas zenītartilērijas pulka virsniekus.
"Četrdesmit trešā gada pavasarī latviešu virsnieku palicis maz. Viss lielais vairums pārcēlies pie Šmita kalna. Otomārs Grunte vēl turas, Svars agrāk staltajam vīram nav lielāks kā pamatskolas puikam, tomēr uz kājām vēl turas un raktuvēs pat normu izstrādā.."
Latviešu karavīrs, leģions,
Kurzemes cietoksnis
Rīga, Latvijas Kara invalīdu sabiedrība,
1995. -119, [1] lpp.,Bibliogr., [120] lpp.
"Šajos vākos nav nekā vairāk, kā tikai sīkas drusciņas no mums pašiem - tādiem puikām, kādi bijām tālajos jaunības gados, gan tādiem, kādi esam šodien, par to domājot. Un fakti. Mums liktenis dāvāja visdārgāko balvu - palikt savās mājās - tīrām rokām, tīru sirdsapziņu, ar izpildītā pienākuma apziņu."
Latviešu karazēnu stāsti
[Sast. Oskars Vizulis; red., kor., Dzidra Paeglīte], Rīga, 1999. - 406 lpp.,Fonds Latvijas vēsture,
ISBN 9984-643-11-5
"Vēstures lapas parasti dzīvē nešķir atpakaļ, tak šodien tas mums daudziem šeit ir noticis. Pirms 50 gadiem arī es šeit stāvēju, jauns Cēsu zēns - pie atvērtām smiltīm, ar vainagu no dzīvi palikušajiem karavīriem. Un tā šodien atkal mēs visi šeit stāvam un skaitām savas rindas, kā toreiz Nometņu ielā pēc Baigās nakts." Raimonds G. Slaidiņš
Skarbā dzīve soda nometnē, kas riņķo ap sauli
Autora izdevums, 1999, [Talsi], - 139 lpp.,
"Talsu tipogrāfija.
"Grāmatā izvirzītas daudzas gluži jaunas jaunas un oriģinālas versijas, kas pilnīgi no cita aspekta ļauj ieskatīties neizprastu parādību būtībā. Cilvēku līdzšinējā rīcība novedusi cilvēci un dabu pie iznīcības robežas."
Latviešu leģions patiesības gaismā
[Red. Mārīte Gulbe., lit.red. Elga Egle,
tehn. red. Irēna Soide, kor. Brigita Šoriņa],
2006. - 276 lpp.,
ISBN 9984-38-124-2
"Šī grāmata ir pierādījums tam, ka latviešu tautas lielākā daļa un tautas jaunākā paaudze bija gatava darīt visu, lai krievu un komunistu vara Baigā gada izpausmēs, nekad vairs Latvijā neatkārtotos.
"Tieši ārzemju vērotāju neitrālais skatījums ir labākais un godīgākais vēstures avots, no kura katrs var pasmelties tīru patiesību par tā saukto Latviešu SS leģionu... ne jau latviešu civilās pašpārvaldes, ne jau pašu latviešu karavīri, gan brīvprātīgo, gan mobilizēto ziņā un varā bija noteikt, kā saucamas tās latviešu karavīru vienības, kas vēlējās cīnīties pret komunistiskās Krievijas (PSRS} impērijas spēkiem"
Krievu lēģeri
[Vāka diz. Stella Elksne], Rēzekne, 2.atk.izd.
2011. - 415, [1] lpp., il., ģim., faks.,
ISBN 9789-9842-919-4-9
P.Liepiņa triloģija: " lDarbā, kauju ugunīs un krievuēģerī rūdīts", 1.daļa "Dzimtenē - draugu pulkā"(2004), 2.daļa "Kauju ugunīs"(2005), 3.daļa "Krievu lēģerī"(2006).
Atmiņas: "Zem sirpja un āmura"(2008), uzrakstīta pēc dienasgrāmatas materiāliem.
1..grāmata "Dzīves šūpolēs" (2006),
2. grāmata "Kauju ugunīs" (2011), atmiņas velta saviem lēģera biedriem un Otrajā pasaules karā kritušajiem draugiem."
Par tēvu grēkiem līdz septītajam augumam
[Red. Alīda Āva], - Rīga, Elpa - 2,
2003. - 55, [1] lpp., 16 lpp., il., ģiim.,
ISBN 9984-743-14-4
Par Jāņa Liģera dzīves un darba gaitām - tagad lasa lekcijas Policijas akadēmijā.
Nāves ceļa būvētāji 1941 - 1945
Vēsturisks romāns
[Red. un māksl. Ligita Leja], Autora izdevums,
2009. - 444 lpp., kartes,
ISBN 9789-9843-397-68-9
"V. Liniņš aprakstījis drausmīgos kara un pēckara laika notikumus pēc ziņām, ko viņam uzticēja vairāki komunistiskās Krievijas impērijas bijušie ieslodzītie - vergi, kas 1941.-1945.gadā Tālajos Austrumos būvēja Komsomoļskas pie Amūras - Vaņino dzelzceļa maģistrāli un bija palikuši dzīvi. Daudz ko no tā aprakstītā piedzīvojis un izbaudījis arī autors pats."
Ārpus Padomijas koncentrācijas nāves nometņu žoga
[Red. Imants Auziņš, Anšlava Eglīša ievads 3 lpp.,
Marutas Voitkus ievads 4 lpp., izd. "Sol Vita",
Rīga, 1994. - 187 [3] lpp.
"Stāsts bez izdomājumiem un dažas atziņas. 1944 - 1985, grāmatu veltīju sakropļotām, pazemotām, apspiestām un iznīcībai nolemtām padomju Krievijas impērijas tautām"
Pirmais izdevums: Ārpus Padomju
koncentrācijas nāves nometņu žoga;
[Kartes zīm. I. Niedre, Stoholma, 1987. - 285 lpp.,
[2] kartes].
Impērijas bijušā pilsoņa raibā dzīve
Patiesi stāsti un pārdomas
[Red. Arnolds Auziņš],
Rīga, SoL Vita, 1995. - 134, [2] lpp.,
ISBN 9984-556-04-2
Grāmatas "Ārpus Padomju koncentrācijas nāves nometņu žoga" turpinājums." Ir savs risks, rakstot tādus dzīves stāstus, jo Padomju vara savus "dārgos" pilsoņus, pat bijušos, nekad neaizmirsa, ja arī viņi ir Rietumos un šķietami it kā drošībā."
Virsotnes ēnā
[Red. Uldis Bormanis; māksl. Indars Mediņš],
Rīga, 2003. - 349, [2]., lpp., il., ģim., fotogr.,
ISBN 9984-1010-3-7
"Šo stāstu es veltu manai meitai Mārai, šo stāstu es veltu arī saviem trim mazdēliem: Edgaram, Krišum un Jēkabam. Un vēl šo stāstu es veltu kritušajam kapteinim Zilveram - manam audzinātājam un komandierim pāri atšķirībām vecumā - dienesta pakāpē, nopelnos un reglamenta attiecībās - šodien, izlasījis šo stāstu, viņš mani saprastu un nenosodītu. Ja tikai kāda augstākā vara to liktu."
Pulkvedis Briedis
Trešais pārstrādātais izdevums no 1936.gada.
[Red. A. Pārupe], Rīga, "Zvaigzne",
1993. - 89 [4] lpp.,
ISBN 9984-617-46-7
Pulkveža Brieža loma strēlnieku cīņās.
Strēlnieku apmācīšana jaunām cīņām.
Brieža rotas pirmās cīņas.
Turpmākie kauju panākumi.
Bija tieši tā
[Lit.red. Ina Eglīte],
2005, [Rīga], - 114 lpp., SIA "Madris"
ISBN 9984-31-085-X
"Grāmata saistās ar autora jaunību. Paša piedalīšanos Otrajā pasaules karā, dienests un piedzīvojumi dažādās karaspēka vienībās Vācijā. Patriotisku ideju iedvesmots, viņš brīvprātīgi pieteicās un kara pēdējā mēnesī nonāk krievu neokupētajā Latvijas daļā - Kurzemes cietoksnī. Pēc kapitulācijas sekoja darbs gūstekņu nometnē Sibīrijā."
Karavīri bēdājās
[Vāka aut. V. Rožkalns, Rīga, [b.i.],
1994. - 231, [1] lpp,
Piel.: "Kurzemes dziesma": uzvedums.
"Arī šis mans darbs domāts kā manu kara gaitu mazo notikumu iekrāsojums. Tādam kara kalpam, kas savu degunu visur gribēja iebāzt, piedzīvojumu netrūka. Būtu bērniem ko pasmieties un vienam otram vecim triekt dūri galdā, ar vārdu sakot, rastos jautrība un dusmas. Bet iznāca pavisam kas cits."
Latviešu leģions
Informācija, fakti, patiesība.
Rīga, 2008. - 72 lpp., il., ģim., faks., kartoch.,
ISBN 978-9984-395-84-5
Izmantotas Aleksandra Plensnera piezīmes. "Grāmata veltīta Latviešu leģionam un Otrā pasaules karā kritušajiem latviešu karavīriem, kas atrodoties starp divām nežēlīgām un necilvēciskām varām, tomēr cīnījās un ziedoja "savu dārgāko" savai dzimtenei."
Lestenes Brāļu kapos sienā ir iekalti vārdi:
"Man saulīte norietēja, tēvu zemi sargājot"
Sibīrijas posta gadi
[Red. Arvis Grods; māksl. Arta Ozola],
Tukums, "Atauga", 1991. - 56 lpp.
Autors savas atmiņas velta Inskas lēģera kapos un Anžerkas ūdenskapos palikušo piemiņai. Atmiņu stāsti par latviešu karavīru pieredzēto Sibīrijas nometnēs.
"Grēka un ienaida liesmās"
[Red. Benita Neimane; lit.red. Zigrīda Krauze],
2018, "Latvijas mediji", - 400 lpp.,
ISBN 978-9934-15-537-6
"Uldis Neiburgs ir viens no retajiem, kas spējis sevī apvienot akadēmiska un publiska vēsturnieka dotības. Uz nopietnas pētnieciskas pamatnes viņš veido saistošus stāstus par svarīgiem, palaikam aizmirstiem vai pretrunīgiem vēstures notikumiem un cilvēkiem." Valters Nollendorfs
"Dievs, Tava zeme deg!
[Red. Benita Neimane; māksl. Aija Andžāne],
Rīga, 2014. - 400 lpp.,
ISBN 978-9934-15-104-3
"Grāmatas unikalitāte ir rūpīgu faktu, notikumu un dokumentu pētījums, kas ļauj iepazīt Latviju tik nozīmīgā laikā - Otrā pasaules kara un okupācijas gados, kas aptver periodu no 1941.gada 14.jūnija līdz 1945.gada 8.maijam. Ar šo darbu Latvijas kultūras mantojums ir ieguvis pamatīgas, kaut skaudras un traģiskas lappuses. Viena no vērtīgākajām Latvijas vēsturei veltītajām grāmatām."
Askolds Saulītis
Apdegusī dvēsele
[Māksl. Arta Ozola; atb. Arvis Grods],
Tukums, "Atauga", 1993. - 47, [2] lpp., il., ;gim.,
Lēģeru atskaņu hronika. Autora pārdzīvojumi ziemeļu nometnēs (Intā 1948 -1956), izteikti dzejā. Autors savulaik notiesāts uz 25 gadiem katorgā.
Raud sirds, jo dzīves salnas agri skarti
Vīst cēlie mērķi, ilgas mirst.
Tā laiki aiziet... Dienas, cik jūs smagas!
Tik domu kamols rit un irst. Karcerī - 1953
No kariņa pārnākdams
[Apkop. Zigurds Normunds Liepiņš, Eižens
Rauhvargers; māksl. Līga Zagante],
Rīga, 2001. - 167 lpp., [8] lp iel., il., ģim.,
ISBN 9984-543-71-4
"Grāmatā apkopotas bijušo Otrā pasaules kara latviešu leģionāru un gaisa spēku palīgu atmiņas par viņu gaitām padomju filtrācijas nometnēs un pēc tam vēl 4 līdz 5 gadi būvbataljonos, kas patiesībā bija nometņu turpinājums. Deviņu likteņbiedru atmiņas sniedz ieskatu šo bataljonu zaldātu dzīvē, darbā, ikdienā."
Mani sāpju ceļi
[Sar. Elita Zumente; red. Zigfrīds Odiņš],
Rīga, 1991. - 78 lpp., il.,ģim.,
"Latviešu virsnieka izciestais Ziemeļu nometnēs Noriļska - Taišeta, Krasnojarskas novadā. Krājuma autors - Rīgas 1.ģimnāzijas 1923.gada absolvents, Latvijas armijas bijušais kapteinis un bermontiādes cīņu dalībnieks, Sibīrijas moku ceļus izgājušais, bet garīgi nesalauztais savas Tēvu zemes dēls. Atmiņu stāstījums uzrakstīts raitā, tekošā valodā, rūpīgi izraudzītas un prātā paliekošas detaļas, dinamiski un koncentrēti atsevišķu cilvēku portretu ieskicējumi."
Virsdzīve
Virsnieka atmiņas.
[Iev aut. Andris Briedis, aut. Edmunds Ozoliņš;
māksl. Alvils Rozentāls],
Valmiera, SIA "Imanta",
1997. - 259, [1] lpp., [4] lp.,il., ģim.,
Cīņa par brīvību
[Māksl. Aina Karlsone; sar. Spodra Purviņa],
Jēkabpils, 2001. - 78, [1] lpp., ģim.,
Autors savas dzīves epizodes un pārdzīvojumus stāsta 80 gadu vecumā. Vēstures stundas, kurās piedalās brīvības cīnītājs, ir neaizmirstamas.
Spodra Purviņa
Pēc nāves sprieduma debesīs
[Sast. F.Justs, A, Ansons, Dz. Gruziņš],
Tukums, 1990. - 36 lpp.,
"Atmiņu stāsts par Latvijas armijas lidotāju Albertu Ansonu, kurš arestēts 1940.gadā un notiesāts ar kara tribunāla lēmuma 58.pantu, nosūtīts uz Ziemeļiem - Kotlasas nometnēm: bēgšana, nāves spriedums, brīnumaina atbrīvošana, ieskaitīts latviešu padomju karaspēka vienībā, pēcāk pārcelts uz bumbvedēju pulku par lidotāju. Šajā pulkā viņš karo līdz Kurzemei, kur sagaida Vācijas kapitulāciju."
Ar melno vēju
[Māksl. Ernests Zariņš],
Rīga, 1991. - 146, [3] lpp., [16] lp. iel., il., ģim.,
ISBN 5401-005-47-1
Grāmatā sakopotas atmiņas un dzejoļi par Sibīrijā piedzīvoto un pieredzēto.
Sibīrijas grāmata
[Red. Ojārs Jēgers; tulk. Aigars Brants],
Ithaca, ASV, 1993. - 246 lpp.,
Latviešu preses biedrība,
ISBN 9984-900-71-1
Red. Velta Plēsuma], Rīga,
1995. - 388 lpp., il.,
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Liecinājums par divdesmit trim verdzības
gadiem.
Leģionārs cerību gūstā
"Sirdsapziņas attaisnotie, vēstures malā
atstumtie"
[Red. Uldis Norietis; māksl. Andris Nikolajevs],
Rīga, 1998. - 156, [2] lpp.,
ISBN 5410-011-35-X
"Pēdējā laikā daudz pārspriesti, pat dažādi tulkoti latviešu leģionāru likteņi Otrā pasaules kara frontēs. Tādēļ nozīmīgs ir pašu leģionāru teiktais vārds, tātad arī deviņdesmitgadnieka, Minesotas štatā ASV dzīvojošā malēnieša V.Pelēča vēstījums."
Pelēkais - cerību krāsa
[Red. Irina Ratušinska; tulk. Ieva Lase],
[Rīga], 1998. - 348 lpp.,
ISBN 9984-572-33-1
"Es cenšos sakārtot savas domas, zinu, ka mani novēro. Tātad nekāda apjukuma, nekādas emociju izpausmes. Tā ir četru ieslodzījumā pavadīto gadu mācība - neuzticēties, neatslābt. Līdzās man VDK darbinieks ļoti laipni runāja. Viņš gan zina, kas tagad notiks: īsta atbrīvošana vai kārtējā psiholoģiskā etīde. Es pagaidām nezinu. Man vēl pusstundu tas nav jāzina."
Dzimis laimes krekliņā
[Māksl. Iveta Zāģere; vāka fotogr. Ilze Pumpure],
2004. - 206, [2] lpp., il., ģim.,
ISBN 9984-4768-06-6
"Jāņa Puķes grāmata ir atmiņu stāsts par pārdzīvotajiem notikumiem Rīgas Centrālcietumā, etapos uz tālajiem Pečoru ziemeļu lēģeriem, izsūtījumā Kazahijā un vēlāk dzimtenē. Viss grāmatā rakstītais ir patiesība."
No Rītupes līdz Kolimai
[aut. Antons Rancāns; pēcv. 171, - 175. lpp.,]
Preiļi, 1996. - 176 lpp., il., faks., ģim., karte.
Veltījums jaunības dienu atspulgam Latgalē un tālu prom pasaule.
Zudušie gadi
[Red. Valentīna Unda],
Rēzekne, 2004. - 156 lpp.,
ISBN 9984-29-053-0
"K. Rozenberga rakstītais ir - Padomju lēģerī ieslodzītā, "tautas ienaidnieka" dienasgrāmata. Tas ir satriecoši patiess un skarbs atskats uz traģisku vēstures posmu mūsu tautas dzīvē. Varbūt tieši K. Rozenberga dzeja palīdzēs daudziem izprast to traģēdiju, ko atnesa Padomju Savienības uzspiestā okupācija un tās sekas."
Vēl tā gribējās dzīvot
[Vāku zīm. Harijs Gricēvičs],
[Bruklina], 1979, - 152 lpp., paskaidr., 151. - 152 lpp.
"Viņas piedzīvojumu stāsts bija sagatavots izdošanai jau tūliņ pēc manuskripta izvešanas no Latvijas 1967.gadā. Bet tad tēvu izsauca uz čeku un piedraudot ar jaunām represijām, ja Rūtas stāstu publicēs. Acīmredzot čeka bija izsekojusi korespondenci, kas tēvam bijusi ar draugiem brīvajā pasaulē un kurā, kaut aplinkus vārdiem, pieminēts nolūks grāmatu izdot."
Likteņa rotaļa
[Māksl. Valentīns Ivanovskis],
[Rīga], - 172 lpp.,
ISBN 9984-612-00-7
"Amerikāņu virsnieks par "ešelona" veselības stāvokli ir tā pārskaities, ka iepliķē uzpūtīgo čehu virsnieku un atsakās gūstekņus pieņemt. Dzirdot, ka viņus sūtīs atpakaļ, vācieši sāk velties ārā no vagoniem un skriet pie amerikāņiem, līdz ar viņiem brīvībā nonāk arī Sakne. Taču viņam jāiziet vēl viena pratināšana pie amerikāņiem, kuri viņu tur tik ilgi, kamēr viņš atzīstas, ka bijis leģionārs. Kā bijušais karavīrs viņš nav tiesīgs dzīvot bēgļu nometnē."
Es katram solim prasu savu jēgu
[Māksl. Austra Hauks; sak. Andris Samts],
2009. - 296 lpp., izd. "Jaunā Daugava",
ISBN 9984-726-44-4
'šī grāmata ir tapusi, lai apliecinātu, ka, lai arī lielvaras var iznīcināt cilvēkus, bet garu, idejas un radošas vērtības iznīcināt nav viņu spēkos - tās nezūd."
Druvas san
[Ilustr. Dace Liepa; kor. Janīna Kreile],
SIA "Rigdava", - 320 lpp.,
ISBN 9984-9199-6-X
"Ir latviešu literatūrā lappuses, kuras pašķiras nelabprāt, kā nejauši vērdamās. Tikai laiks spēj nopūst putekļu kārtu, zem kuras atmirdz pa kādai negaidītai kārtai. Tā nule iedzirkstī rakstnieka Jāņa Sārta ugunīgais vārds, Viņš bija cilvēks, kurš gribēja degt, ne gruzdēt."
Sveiks, Brāl!
[Sast. un izd. Rihards Kalniņš; vāka zīm. Andris
Kalniņš], 2003. - 254, [1] lpp.,
"Grāmatā iekļauta vēstuļu korespodence starp Herbertu Segliņu in Rihardu Kalniņu. Bieži domāts - kur tas viss paliks, kas dzīvo atmiņās, vai ir sīki pierakstīts? Un tā, lai labie domu graudi, kas atklājas sarakstē, nepazūd, tapa šis krājums. Šajās rindās lasītājs var atrast līdzības ar savām pārdomām un būt gandarīts, redzot tās labā valodā pierakstītas."
Bareljefs klintī
[Red. V. Kļumele; māksl. Arvīds Galeviuss;
tulk. Harijs Gāliņš], Rīga, Liesma, 1965. - 217 lpp.,
"Viena no pirmajām grāmatām par Gulagu, kas iznāca Hruščova ēras beigās- 1965.
... mežonīga klints ceļas pāri Cerību upei, pāri dziļajām aizām, pāri taigas biežņām, nospiezdama tās ar savu nepieejamo augstumu. Kāds notiesāts mākslinieks Zarņicins ilgus gadus salā un nelaikā izkaļ Staļina bareljefu par apsolīto brīvību. Lēģera priekšnieku Šantalovu par bareljefu apbalvoja ar "Goda zīmi", bet, tev, Zarņicin, piga. Tici nu solījumiem. Iekšlietu ministra atbilde; Tu esi notiesāts pareizi un tava lieta nav pārskatāma. Tāda ir atbilde māksliniekam par salā zaudētām rokām, tās nosaldētas cerībā uz apsolīto brīvību. "- Eh, cerēju uz brīvību, bet atkal cietums!"
Ar Baltijas karogu izdotie
[Aut. Kurts Ekholms, tulk. Rauna Cekule
Rīga, 1998. - 386, [4] lpp., [9] lp. iel., il., ģim.,
ISBN 9984-051-63-3
"1946.gadā Trelleborgas ostā Padomju Savien'bai izdoti 132 latvieši: 22 virsnieki, 26 instruktori, 78 kareivji, 4 gaisa palīgi un 2 civilpersonas; 9 lietuvieši; 7 igauņi. Viņi tika nosūtīti uz padomju lēģeriem. Grāmatā stāstīts par karavīrim, kurus pavisam netālā Zviedrija izdeva Padomju Savienībai, 8 - 10 mēnešus pēc pēc tan, kad karš jau biija beidzies. 2518 cilvēki ar varu tika izdoti ienaidniekam, kuram nebija izdevies ne viņus sakaut, ne sagūstīt."
Latviešu leģions
Andreja Eglīša dzejolis [5 lp], Kopenhāgena,
"Imanta", 1962. - 399, [1] lpp., [64] lpp.,iel.,
[5] sal.lp,kartes, ģim., il., faks.
Grāmatā aprakstīta leģiona dibināšana, formēšana un kauju gaitas Otrā pasaules karā:
ar 296 attēliem un 30 shēmām.
Vorkutas gūstekņa stāsts
[Sar. Aivars Ruņģis], Linkolna, Nebraska,
Vaidava, 1965.- 378 lpp., [6] lp. iel., karte, il.,;gim.,
"Šovasar krievu komunistu okupācijas vara Latvijā gatavojas svinēt divdesmit piecu gadu Latvijas atbrīvošanas svētkus. Šis laiks ir garāks par to, kuru latviešu tauta pavadīja savā neatkarīgajā valstī, kas bija līdztiesīga locekle citu neatkarīgu valstu saimē. Latvijā ir izaugušas jaunas paaudzes, kas par Latvijas neatkarības laiku zina tikai tik daudz, cik tām atgādina jaunā, svešā vara, piemērodama pašreiz paveikto vai veicamo pie brīvās latviešu tautas sasniegumiem."
Latviešu leģionāra piezīmes
[Sast. Dina Kārkliņa, Ingūna Jundze],
Rīga, 2019. - 251 lpp., foto no ģim. albuma,
ISBN 978-9984-35-955-7
"Mūsu varonis neko nevērtē, tikai liecina. Desmiti, simti šādu atmiņu palīdz veidot laikmeta zīmējumu. Mūsdienu lasītājam, tādam, kurš godīgi vēlas saprast , kas īsti notika pretrunīgajā divdesmitajā gadsimtā, šis vēstījums atklās veselu pasauli, kas nav ideoloģijas un politikas angažēta. Šīs atmiņas varētu nodēvēt par "ierakumu patiesību" no laikmeta, kurš samala pelnos desmitiem miljonu dzīvju."
77 dienas jeb civilista piezīmes pēc kara beigām
[Foto: V. Siliņas un M. Ruka arhīvs],
2011. - 135 lpp., il., ģim., faks.,
ISBN 9984-6-6
"1945.g.29.aprīlis. Šodien divas nedēļas, kopš izkāpu Gistrovā. Un atkal svētdiena. Tā ir parasta Luftwaffes (Vācijas gaisa spēku) ceļošanas diena. Tātad uz priekšu. Mērķis Elba un amerikāņi. Žēl Kaspara un Stasa: viņi vairs nevar paspēt izvest ģimenes. Kāda militārā vilciena vaļēja platforma man kā radīta, un pēcpusdienā jau dungoju riteņu ritmā. Vilciens ved uz Šverīnas pusi. Ap desmitiem vakarā tas apstājas kādā mežā, ap 30 km no šīs pilsētas. Kad ies tālāk, nav zināms. Paliek neinteresanti. Spožas zvaigznes un kompass vilina turpināt ceļu uz savu roku. Dodos viens pats mežā. Bezgala tumšs un kluss. Pēc kādiem 10 km atrodu šķūnīti un liekos salmos."
Sargāt Latviju
[Sak. un kom. Atis Skalbergs; red. Dagmāra Lejiņa],
2013. - 244 lpp., fotogr. no pers. arhīva,
ISBN 978-9984-49-977-2
"Pateikts vārds izgaist, bet grāmatā iespiests paliek uz ilgiem laikiem. Tā ir liecība. Grāmata ir ļoti spēcīgs ierocis cīņā par taisnību, cīņā par nacionālo pašapziņu un patriotismu."
Klejojumi
[Red. Arta Snipe; māksl. Egils Neihofers],
[Rīga], 2010. - 440 lpp., il., ģim., faks.,
ISBN 9789-9844-903-9-7
"Autors atmiņu grāmatu velta savējiem. Tur, tālu aiz polārā loka un te, Latvijā. Tā uzrakstīta pienāuma pēc - pret tuviem cilvēkiem, pret neviļus sastaptiem garāmgājējiem, caurejošiem, aizslīdošiem. Tikpat lielā mērā - atmiņu meklējumos, pēctecības un apjēgas meklējumos tajā ceļā, kas iets."
Kolimas stāsts
[Red. Jūluja Dibovska, lit.red. Elīna Kokarēviča;
tullk. no krievu val. Lāse Vilka],
2019. - 224, [15], 11] lpp.,
ISBN 978-9934-15-565-9
"Bezmiega naktis, bads, smags, ilgs darbs, zelta raktuves aukstā ūdenī, ziemas aukstums, konvoja sitiens - tas viss mūs ietekmēs pat tad, ja mēs paliksim dzīvi."
Karjeristi
[Red. Vija Brangule; dienasgr. izr. Jānis Ruņģis],
Rīga, 2004. - 277, [2] lpp., il., karte, faks.,
ISBN 9984-611-81-7
"Grāmata ir Sibīrijas atmiņu grāmatas "Nolaupītā bērnība" turpinājums. Krievija nolaupija autora bērnību, priekšliaikus kapā iedzina vecākus, izniekoja viņa mūža labākos gadus. Čekas pāridarījumus Ilmārs. Šalts pieminēs līdz mūža galam, par tiem atgādinās viņa grāmata. Šī grāmata veltīta likteņa biedriem armijā, kuri stājās ieslodzīto vietā katorgas darbā akmeņlauztuvēs Rostovas apgabalā, Staļingradas HES celtniecības zonā kopā ar cietumniekiem un Tučkovas ķieģeļcepļos Piemaskavā,"
Kara zēna atmiņas
Dienasgrāmata/ 1944.18.08. - 1946. 13. 03.
[Red. Uldis Krasts; kor. Indra Orleja; pēvvārds
Māra Zirnīte; foto no pers.arh.], 2007, - 132 lpp.,
ISBN 978-9984-9599-5-5
"23.jūnijs (vēl 1945.gads) Līgo vakara gaidīšana. Meijas, alus un siers - iztēlē un sarunās. Tāda maza iedziedāšanās sanāk gan. Līgo dziesmas iededz arī atmiņu ugunskurus. "Līgo... līgo..." Mūsu dziesmām atsaucas blakus telts kaimiņi, arī repatrianti. Viņi sarunājas krievu valodā, bet tautības dažādas. Dziesmas pavisam citādas, ar politisku nokrāsu. Laikam notiek sparīga kažoka sviešana uz pareizo pusi. "Ai, Maskava, tu varenā!" un citas līdzīgas. Dūša paliek šķebana."
Aukstums. Tumsa. Bads.
[Red. Jūlija Dibovska; māksl. Aija Andžane],
2020. - 429, [2], lpp.,
ISBN 978-9934-15-784-4
"Velti mēs esam karojuši, velti krituši tik ļoti daudz latviešu, velti izpostītas mūsu dzīves vērtības. Velti krita Roze, Laurītis, Liepiņš un citi Lieldienu kaujās pie Ostrovas. Velti Jaunzems pazaudēja kāju, velti zuda Tetermanis, Briljants, Rudzītis pie Opočkas. Velti krita Alens pie Latvijas robežas un velti krita mūsu Plotņikovs Ziemassvētku kaujās pie "Vanagiem". Viss velti, nolādētie krievi tomēr gūst uzvaru, un nu visa Latvija būs viņu rokās. Labi ir kritušajiem - viņi nenonāks krievu varā, bet kā klāsies mums - dzīvajiem?"
Totālais terors
Alberts Kalme/ Genocīds Baltijā
[Tulk. Mārtiņš Zelmenis; red. Ligita Bībere],
1993,- 314 lpp., [1], izd."Kabata",
ISBN 9984-9014-0-8
"Vai es jums varu kā palīdzēt? - es jautāju. Protams, ka varat, - viņš mierīgi teica, iesim uz turieni, kur mēs varēsim tā īsti parunāties. Es paraustīju plecus, aizpogāju žaketi un gāju uz durvīm. Tikai mirkli es apstājos, lai palūkotos atpakaļ uz savu dzīvokli. Vīri pašķīrās, kad es gāju tiem cauri. Izmeklētājs nāca labajā pusē, abi trenētie sargi sekoja tieši pa pēdām."
Dzīves atmiņu spogulis
Dzīves atmiņu spogulis
Rīga, Latvijas kultūras fonds,
1992. -126 lpp., [4] lp.iel., il., ģim.,
'Šo grāmatu veltu saviem bērniem un mazbērniem, kā arī tiem, kam būs interesanti ieskatīties kāda nezināma, sveša cilvēka un aizgājušas bērnības atmiņās. Šajā stāstā nekas nav izdomāts, nekas nav ne pielikts klāt, ne atņemts. Visas personas, kas griezīsies šajā karuselī, būs nosauktas īstos vārdos."
Nenoslēgtais loks
[Red. Aija Lāce; foto Jūlija Zemīte],
Rīga, 2013. - 299, [1] lpp., il., ģim., faks., kartes,
ISBN 9789-9341-200-6-0
"J. Zemīša atmiņas sastāv no trim tematiskām daļām: dienests latviešu leģionā Latvijā, Krievijā un Vācijā, gūsts britu gūstekņu nometnē Zēdelgemā, Beļģijā un dzīve bēgļu nometnēs Vācijā. Atmiņas ir personīgas, un tās parāda indivīda skatu uz notiekošo. Tajā ddaudz ikdienišķu karavīru nometnes dzīves detaļu, attiecību ar kara ceļā satiktiem cilvēkiem. J. Zemītis piederēja pirmajam 1943.gada marta iesaukumam latviešu leģionā. Toreiz iesauca 7971 vīru. "
Kas ir Litene
Otrs izdevums 2012.gadā
[Sast. un red. Ilona Vītola; māksl. Viesturs Reķis],
2006. - 378 lpp.,
ISBN 9984-9694-7-9
"Jānis.Zvaigze ar savu plašo pētījumu uzskatāmi atkāj mūsu tautas skaudro likteni gadsimtu gaitā... pats autors skolotājs, sarakstīdams šo darbu, pierāda, ka inteliģence joprojām ir liels garīgais spēks Latvijas laukos. Autors par šo pētījumu apbalvots ar Trīszvaigžņu ordeni."