Latvijas Politiski represēto apvienības 34. konference

LPRA priekšsēdētāja Ivara Kaļķa uzruna

Cienījamie konferences dalībnieki un viesi!

         Man ir tas gods šodien sveikt jūs LPRA 34. konferencē!

         Valstī uz š.g. sākumu politiski represēto skaits bija 8870, t.s. 8278 no komunistiskā režīma cietušie un 592 no nacistiskā režīma. 2023. gadā politiski represētās personas statuss piešķirts 3 personām, atteikts 6. Pagājušā gadā, sakarā ar aiziešanu mūžiba, mūsu skaits sarucis par 586 personām, t.sk. atvadījāmies no apvienības valdes locekļa Kārļa Bērziņa, bijušā valdes locekļa Edvīna Kides, Siguldas PRK vadītāja Jura Ivara Čivča, Latvijas Brīvības cīnītāju apvienības vadītāja Jāņa Lullas. Lūdzu ar klusuma brīdi godināsim mūsu likteņbiedru piemiņu!    Paldies!

         Īsumā par valdes aktivitātēm atskaites periodā. Pagājušā gada aprīļa mēnesī tika organizēta ozolu pārstādīšanas talka Likteņdārzā, kurā aktīvu līdzdalību ņēma Kokneses, Ogres, Stopiņu, Daugavpils, Aizkraukles un citu nodaļu politiski represētie.

          2023. gadā valdei nebija iespēju sniegt finansiālu atbalstu nodaļām, kuras izrādīja interesi labiekārtot komunistiskā režīma upuru piemiņas vietas savās pilsētās un pagastos. Vienīgi gada nogalē, koriģējot valsts piešķirtā budžeta tāmi, valde varēja piešķirt nedaudz virs 500 euro Kokneses novadam piemiņas vietas labiekārtošanai. Esmu pateicīgs tiem struktūrvienību vadītājiem un aktīvistiem , kuri atrod kopīgu valodu ar vietējām pašvaldībām, vai arī raksta projektus, lai piesaistītu finanšu līdzekļus represēto piemiņas vietu labiekārtošanai. Paldies Valkas PRN    pr-jam K. Albergam  - piesaistīti apm. 8 tūkstoši euro. Paldies Ikšķiles pagasta koordinatorei A.Salmiņai – projekta ietvaros piesaistīti 2 tūkstoši euro. Paldies Dienvidkurzemes novada Virzas pagasta vadītājai Daigai Eglei – piesaistīti apm. 5 tūkstoši euro.

         Pagājušā gada augustā valde noorganizēja mūsu tradicionālo, nu jau 24. salidojumu Ikšķilē, kurš bija kupli apmeklēts un kurā piedalījās Valsts prezidents E.Rinkēvičs, eksprezidenti E.Levits un R.Vējonis, Saeimas deputāte I.Mūrniece, Eiroparlamenta deputāte S.Kalniete un citi politiķi, kā arī radniecisku organizāciju pārstāvji no Igaunijas un Lietuvas. Šogad salidojums iecerēts 10. augustā.

         Patīkami konstatēt, ka trešdaļa pašvaldību pagājušajā gadā uz valsts svētkiem piešķīra pabalstus politiski represētām personām 100 un vairāk euro apmērā, 21 pašvaldība no 50 -  75 euro, citas pašvaldības  - 20 – 40 euro, bet Valkas, Valmieras, Rēzeknes atturējās no pabalstu izmaksas saviem represētajiem. Rēzekne iepriekšējos gados maksāja, bat pagājušajā gadā, sakarā ar finansiālām problēmām, atturējās. Dzīvosim ar cerībām, ka šogad katrs politiski represētais, neatkarīgi no dzīvas vietas, saņems simbolisku pabalstu. Un šinī sakarībā lūdzu uzrunājiet savu pašvaldību vadītājus.

         Ar gandarījumu jākonstatē, ka valdei ir izdevies panākt, ka no pagājušā gada vasaras mums, politiski represētajiem, ir iespēja sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kursu atkārtoti saņemt reizi gadā, iepriekšējo 2 gadu vietā. Tāpat arī vienkāršota uzņemšana pakalpojuma saņēmēju rindā. Ir iespēja izrakstoties no SIVA, aizpildīt un iesniegt sagatavotu veidlapu (iesniegumu) par pakalpojuma piešķiršanu. Protams, saglabājas arī iepriekšējā kārtība – iesniedzot iesniegumu savas dzīvesvietas sociālā dienestā, nosūtīt pa pastu, vai iesniedzot klātienē. Mūsu pateicība valdībai, kura izrāda rūpes par mums (aplausi). 2023. gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojums par valsts budžeta līdzekļiem piešķirts 1005 personām, bet pakalpojumu uzsākušas 858 personas, tātad 147 personas neieradās saņemt pakalpojumu. Iemesli varētu būt dažādi – veselība, ģimenes apstākļi un varbūt arī nevēlēšanās. Uz š.g. sākumu rindā uz pakalpojumu uzņemtas 666 personas, no kurām atkārtoti pakalpojumu pieprasījušas 665 personas pirmreizēji - 1 persona. Pakalpojumu kurss vienai politiski represētai personai 2023. gadā izmaksāja 1567, 53 euro, tas ir par 435 euro vairāk salīdzinot ar 2022. gadu. Aicinu likteņbiedrus, kuri pakalpojumu nav pieprasījuši ne reizi, vai nav to darījuši pēdējo gadu laikā, izmantot iespēju saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, jo šogad pakalojums ir brīvi pieejams, ilgstoši negaidot rindā.

         Pateicoties  EP deputātei un mūsu likteņbiedrei S.Kalnietei, man kopā ar divām kolēģēm no apvienības valdes pagājušā gada 14. jūnijā bija iespēja būs Strasbūrā un piedalīties nozīmīgā upuru puemiņas ceremonijā, kuras laikā pirmo reizi notika no Baltijas valstīm deportēto personu vārdu lasījumi, kuru ievadīja EP pr-ja Roberta Metsola. Pirms oficiālā vārdu lasījuma man bija iespēja uzstāties ar īsu uzrunu, kurā es akcentēju, ka mums, politiski represētajiem nav saprotams, kāpēc vēl arvien nav noticis komunistiskā režīma Nirnbergas tibunāls, kāpēc par noziegumiem pret cilvēci vēl neviens nav saukts pie atbildības. Tāpat es arī uzsvēru, ka par komunistiskā režīma noziegumiem tikpat kā nemāca Eiropas skolās. Krievijas agresīvais iebrukums Ukrainā traģiski apliecina, ka bez vēstures patiesības izpratnes atdzimst totalitārā ideoloģija.

         Rudenī, valsts svētku priekšvakarā, valde atsaucās Okupācijas muzeja aicinājumam un sniedza savu artavu Stūra mājas izgaismošanai.

         Patīkami konstatēt, ka pēdējos gados ir aktivizējusies sadarbība ar radniecīgām organizācijām Igaunijā un Lietuvā un šo valstu delegācijas piedalījās mūsu ikgadējā salidojumā Ikšķilē. Vasarā, pulcējoties kopā triju Baltijas valstu pārstāvjiem, tika pieņemts Aicinājums Baltijas Asamblejai 25. martu atzīt par starptautisku dienu pret tautu deportācijām. Man ir iespēja informēt, ka priekšlikums ir akceptēts.

         Paldies struktūrvienībām, kuras godprātīgi pilda Statūtos nostiprināto normu – 15% no biedru naudas ieņēmumiem ieskaitot apvienības kontā. Diemžēl, to nevar teikt par visām nodaļām. Ceru uz jūsu turpmāko godprātīgo rīcību.

         Valde lūdza nodaļām sniegt informāciju par veiktajām aktivitātēm 2023. gadā. Atsaucās 24 nodaļas. Pirmās saukšu aktīvākās un lūdzu nodaļu vadītājus nosaukšanas kārtībā  nākt zāles priekšā, lai valde varētu jums pateikties par ieguldīto darbu ar apvienības augstāko apbalvojumu – Atzinības rakstu. Aicinu :  ,, Alūksnes PRK Sarma”, Rīgas Kurzemes PRB, Bauskas PRN , Cēsu PRB, Jūrmalas PRN, Liepājas PRB, Kokneses PRN, Preiļu PRB ,,Likteņa ceļš”, Rēzeknes PRN, Stopiņu PRB, Ventspils PRA, Valmieras PRB, Aizkraukles PRN, Ādažu PRK, Daugavpils PRK, Jelgavas ,,Staburadze”, Limbažu PRN, Mazsalacas PRN, Mārupes PRB,           Ogres PRK, Rīgas Vidzemes PRB, Siguldas PRK, Tukuma PRK ,,Atauga”, Valkas PRK.

         Šogad mēs atzīmēsim 20 gadskārtu ( 2004.g. 25. marts), kopš Latvija ir NATO un Eiropas savienības (2004. 1.maijs) dalībvalsts. Šogad aprit 35 gadi, kopš LPRA dibināšanas -   svinīgais pasākums iecerēts pilsētā, kurā tika kārts šūpulis apvienībai – Ogrē, sestdien, 19. oktobrī.

25. martā aprit 75 gadi, kopš Latvijas pilsoņu masveidīgākās deportācijas uz Sibīriju. No plkst. 12.00 pulcēšanās pie piemiņas memoriāla ,,Vēstures taktila” Strēlnieku laukumā. Svinīgais pasākums sāksies plkst. 13.00. Piedalīsies Valsts prezidents E.Rinkēvičs, citas valsts augstākās amatpersonas, ārvalstu vēstnieki. Pēc svinīgā pasākuma dosimies gājienā uz Brīvības pieminekli, kur mūs sagaidīs Zemessardze koris ,,Stars” un mēs noliksim ziedus. Prezidenta kanceleja iecerējusi svinīgo pieņemšanu pilī  rīkot 14. jūnijā.

         Noliekot apvienības vadītāja pilnvaras, vēlos pateikties ikvienam, kurš sniedza man atbalstu un padomu, pateicos apvienības valdes locekļiem, nodaļu vadītājiem par ieguldīto darbu represēto personu labā. Paldies partijām, kuras izrāda rūpes par mums. Pateicos par konstruktīvo sadarbību Okupācijas muzejam, Latvijas Okupācijas izpētas biedrībai, Likteņdārza padomei, Kara muzejam, Tieslietu ministrijai.

         Man bija gods kalpot represētajiem!

Politiski represēto jautājumi valdībai

Kas notiek Latvijā?

Politrepresēto Latvijas pilsoņu jautājumi savas valsts Valdībai.

Mūsu bērnība un jaunība pagāja tālu no dzimtenes, starp svešiem ļaudīm, skarbā zemē – Sibīrijā. Mūsu ģimenes līdz ar rīta gaismu tika izdzītas no dzimtajām mājām, vecvectēvu no baroniem iepirktajām vai pašu celtajām saimniecībām visos Latvijas novados vien ar to, kas katram mugurā un pauniņā pie rokas. Visus garos nometinājuma gadus mūsu sapnis bija atgriezties. Atgriezties mājās! Daudziem tas izdevās tikai līdz ar brīvības un  savas neatkarīgās valsts atgūšanu.

Trīsdesmit gadus nodzīvojām, atjaunodami naidīgās varas sapostīto, ar cerību mūža nogali pavadīt dzimtas mājvietās vienotā saimē ar saviem bērniem un mazbērniem. Diemžēl, līdz ar brīvo dzīvi, privāto iniciatīvu un intensīvo saimniekošanu valstī radušās nepārvaramas problēmas un reāls apdraudējums mūsu sapņiem par bezrūpīgām vecumdienām.

Neizbraucamie ceļi uz ciematiem un viensētām neļauj mūsu bērniem dzīvot laukos un ik dienas izbraukāt uz darbu pilsētā. Likvidētās lauku  skolas liek mūsu mazbērniem pārcelties uz pilsētām pie saviem vecākiem, apciemojot mūs tikai brīvdienās. Mēs paliekam vientuļi savos mitekļos, arvien vairāk apgrūtināti nokļūt pagastu centros, uz veikalu un pie saviem piederīgajiem pilsētās, samazināto reisu un autobusu pieturu skaita dēļ. Latvijas Pasts draud likvidēt pasta nodaļas mazapdzīvotās vietās, liedzot mums saņemt savas pensijas, reto korespondenci un abonēto apriņķa avīzi.

Vai to, ko svešā okupācijas vara mums apzināti nodarīja kā darbaļaužu škiras ienaidniekiem, savējā paveiks ar vislabākajiem nodomiem ekonomisku apsvērumu vadīta? Vai trīsdesmit gadu izrādījies par maz, lai pārejot no totalitārisma uz liberālismu, no sociālisma uz kapitālismu, sakārtotu valsts ekonomiku, likumus, valsts pārvaldi, dzīvi savā zemē pilsoņiem labvēlīgu, draudzīgu un taisnīgu?

Mēs esam neizpratnē, kas notiek Latvijāun ko mēs varētu paveikt lietas labā?

Latvijas Politiski represēto apvienības 34. konference

Rīgā, 2024. gada 19. martā.

Sandra Kalniete no Briseles

Mīļie sibīrieši!

Domās esmu kopā ar Jums LPRA 34.konferencē. Apsveicu delegātus un novēlu ražīgu darbu!

Man ir liels gandarījums, ka 2023.gada 14.jūnijā Eiropas Parlamentā notika oficiāla padomju deportāciju upuru uzvārdu lasīšanas ceremonija. Mūsu apvienības priekšsēdētājs Ivars Kaļķis, uzrunājot ceromonijas dalībniekus uzsvēra: “…mums, politiski represētajiem, nav saprotams, kāpēc ne Briselē, ne Strasbūra, kur atrodas Eiropas Savienības mītnes, vēl arvien nav uzcelts totalitāro režīmu upuru memoriāls.”

Kopš 2004. gada, kad Latvija un pārejās valstis, kas tika turētas Dzelzs priekškara padomju pusē, iestājās Eiropas Savienībā, vēsturiskā taisnīguma atjaunošana ir bijis process, kuram mēs, Eiropas Parlamenta vēstures grupas dalībnieki, esam neatlaidīgi strādājuši.

Ir atvērts Eiropas vēstures nams, kura ekspozīcija atmasko Hitlera un Staļina noziegumus. Ir noticis totalitārisma upuru memoriāla projektu konkurss. Tā uzvarētājs arhitekts Tszwai So ir iecerējis uz ar akmens plāksnēm klāta laukuma dokumentāli reproducēt politiski represēto rakstītās vēstules tuviniekiem. Ar pazemīgu cieņu viņš atdod balsi miljoniem cilvēku, kuri mūs uzrunās dažādās valodās no pagātnes.

Mēs, EP Vēstures grupas biedri, Memoriālu vienbalsīgi atbalstam un esam apņēmušies palīdzēt to īstenot arī praktiski – ne tikai sadarbojoties ar Briseles reģiona un pilsētas amatpersonām, bet arī palīdzot piesaistīt finansējumu, kas jāparedz no ES līdzekļiem. Jau ir notikušas vairākas konstruktīvas tikšanās ar Briseles mērijas dienestiem par iespējamo Memoriāla atrašanās vietu. Esmu pārliecināta, ka EP nākamā sasaukuma deputāti turpinās iesākto darbu un atbalstīs memoriāla veidošanu.

Jūsu Sandra Kalniete